Aprīlī, tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem, savu krāsu referātu prezentēja m! ZANE ZENTELE par tēmu “Tautastērpa vēsturiskā nozīme un izmantošana mūsdienās“, akcentējot gan arheoloģiskā un etnogrāfiskā tautastērpa aspektus, gan dažādu kultūrvēsturisko novadu iezīmes, stāstījumu papildinot ar deju kopas “Marmale” izveidotājas un vadītājas fil! Elīnas Ķerseles un savu personīgo pieredzi tautastērpa nozīmē mūsdienās.
Nēsājot tautastērpu es jūtos sievišķīgi”, tā izteicās pati Zane, un jāatzīst, ka arī man kā koristei, uzvelkot tautas tērpu, ir īpašas sajūtas. Zane ne tikai ar savu referātu, bet arī ar attiecīgiem uzskates līdzekļiem akcentēja katra novada tautas tērpa nianses. Domāju, ka Zane ar savu krāsu referātu spēja raisīt domas par latvietību un sievišķību, atgādinot vienu no korp!Gundega devīzēm – Dailei, tautietei. (Zanes krustmāte com! Iveta Sproģe)
Zane korporācijā Gundega tika uzņemta 2017.gada pavasara semestrī, un šī gada laikā ar savu darbu un personību ir apliecinājusi Gundegas vērtības, iekrājot jau zināmu pieredzi korporāciju vidē.
Kāda ir Tava ikdiena, kā Tu sevi raksturotu tajā?
Ikdienā strādāju starptautiskā uzņēmumā, grāmatvedībā – darba ikdiena paiet strauji un dinamiski, reizēm arī saspringti, bet tieši tas man patīk. Darba dienas paiet ļoti ātri un interesanti. Paralēli arī studēju, šobrīd palicis vien uzrakstīt bakalaura darbu, lai vasarā varētu saņemt diplomu par veiksmīgi iegūtu bakalaura grādu. Katru piektdienu dodos uz Bausku, lai darba nedēļu noslēgtu ar Tautas deju ansambļa Jandāls mēģinājumu. Kopumā visa mana ikdiena ir strauja un dinamiska, man grūti nosēdēt uz vietas. Reizēm, protams, vēlos kādu atelpas brīdi, bet, kad spēki uzkrāti, dodos tālāk un vienmēr ar smaidu!
Kāds bija Tavs ceļš uz Gundegu?
Gundegā mani uzņēma pagājušā gada martā. Tas manā dzīvē bija laiks, kad gribēju atklāt jaunus apvāršņus un ko mainīt, ielaist dzīvē vairāk gaišuma un saules. Pavisam nejauši ieraudzīju Facebook, ka korporācija Gundega aicina uz viesu vakariem. Papētīju un sapratu, ka Gundegā jau darbojas draudzene no Bauskas, ar kuru bijām iepazinušās dejojot Jandālā. Uzrakstīju Alīnai, apjautājos par Gundegu un korporāciju kā tādu, jo pirms tam par to neko nezināju. Vārds pa vārdam, kamēr izlēmu doties uz pirmo viesu vakaru, un tā nu es esmu šeit!
Kādēļ korporāciju Gundega ieteiktu studentēm?
Gundega – tā ir vieta, kur dzimst draudzības, kas ar katru brīdi tikai aug un aug stiprākas.
Šeit tiešām ir iespējams atrast to gaišumu un sauli, lai bagātinātu savu ikdienu. Šī ir lieliska vieta kur izpausties, jo Gundegā ikkatra meitene varēs atrast, ko darīt un kā sevi pilnveidot. Esot Gundegā, manuprāt, jebkura, kas to vēlas, var iegūt sev ko noderīgu, iepazīties ar brīnišķīgiem cilvēkiem, pilnveidot sevi un lieliski pavadīt laiku.
Kādai ir jābūt sievietei, kura vēlas būt gundega?
Esmu sapratusi, ka gundegas ir ļoti dažādas, tādu vienu standartu “kādai jābūt gundegai” ir grūti noteikt. Bet, manuprāt, ja sieviete ir gaiša, pozitīva un patiesa, ir gatava aktīvi darboties un pilnveidot sevi, tad viņa noteikti iederētos starp gundegām. Galvenais ir būt pašai.
Tu esi aizstāvējusi savu krāsu referātu, kas ir viens no noteikumiem krāsu iegūšanai. Kā Tu raksturotu savas gaitas korporācijā Gundega līdz šim, tuvojoties Gundegas krāsu saņemšanai?
Krāsu referāts bija pēdējais uzdevums, kas man bija jāizpilda, lai varētu saņemt krāsas. Kopā ar savu coeta māsu Gintu esam jau savā 3.semestrī izpildījušas visus obligātos noteikumus krāsu saņemšanai, tagad tikai atliek turpināt aktīvi darboties un gaidīt šo skaisto notikumu. Šie 3 semestri ir burtiski aizlidojuši! Tik daudz kas ir piedzīvots, ka dažreiz liekas – esmu Gundegā jau daudz ilgāk. Es jūtu, ka esmu augusi Gundegā – sākumā likās, ka neko nesaprotu un ka nekad varbūt arī nesapratīšu, bet tagad viss jau šķiet daudz pazīstamāk un saprotamāk. Mēģinu Gundegas dzīvē un darbos iesaistīties, cik nu tas ir iespējams, – jo vairāk dari, jo vairāk saproti un vairāk gūsti gandarījumu no tā.
Kas ir tautastērps Tavā dzīvē un kas Tev ir latviskā identitāte?
Dejoju tautas dejas jau no sākumskolas gadiem. Vecāki ir stāstījuši, ka jau pavisam agrā bērnībā mani neviens nav varējis atraut no televizora, kad esot rādīti Deju svētku koncerti. Tautastērps ir liela daļa no tautas dejas, tāpēc tas ar mani ir “saaudzis” tāpat kā tautas deja. Uzvelkot tautastērpu, mani pārņem patriotiskas sajūtas, es izjūtu latviešu spēku, bet tajā pašā laikā jūtos arī ļoti sievišķīgi un skaisti. Tautastērps arī ir liela daļa no manas latviskās identitātes. Šobrīd man pašai vēl nav savs tautastērps, bet ar laiku noteikti būs.
Kas Gundega Tev ir šodien un ko esi guvusi no korporācijas?
Šodien Gundega ir liela daļa no manas dzīves un ikdienas. Visi cilvēki, kas man ikdienā ir apkārt, jau zina, ka pirmdienas vakari man gandrīz vienmēr ir aizņemti, jo tad esmu korporācijā.
Gundega, tā ir māju sajūta, siltums un gaišums, ko sniedz cilvēki tajā. Tā ir arī vieta, kur augt un pilnveidoties kopā ar citiem.
Daudz jauna esmu uzzinājusi literārajos vakaros, kuri ir daudzveidīgi un ļauj paplašināt savu redzesloku dažādās jomās. Gundega man ir ļāvusi iepazīties ar dažādiem cilvēkiem un izveidot jaunas draudzības saites. Darbošanās Gundegā mani ir piespiedusi reizēm pārkāpt sev pāri un darīt lietas, ko varbūt ikdienā es nemaz neuzdrošinātos darīt, jo domāju, ka man nesanāk. Bet, izrādās, ka sanāk gan, tikai nevajag baidīties! Gundega palīdz pārvarēt šīs bailes un attīstīt sevi.
Kādas vērtības šobrīd jau esi sev paņēmusi no pieredzes korporācijā?
Laikam jau patiesi nebaidīties. Iet, darīt un uzdrošināties – tikai tā dzīvē var sasniegt savus mērķus. To esmu sapratusi ne tikai pildot meitenes pienākumus korporācijā, bet, galvenokārt, iepazīstot citas lieliskas un apbrīnojamas gundegas un viņu dzīvesstāstus. Ir jādara – ja neko nedarīsi, nekas arī nenotiks.
Kāds ir Tavs moto – šai dienai vai šim dzīves posmam?
Mans moto vienmēr ir bijis: “Ej dzīvē ar smaidu un neļauj pasaulei to izmainīt – ļauj, lai tavs smaids izmaina pasauli!” Pie tā arī mēģinu turēties. Protams, dzīve sniedz dažādus pārdzīvojumus un grūtus brīžus, bet es uzskatu, ka nekad nedrīkst pazaudēt smaidu, jo nekas nav neatrisināms!
Izmantotas A.Alkseres, E.Purēnas un I.Sproģes fotogrāfijas.