Korporācija ir vide, kurā veidot sevi – iepazīt, pilnveidot un attīstīt savas sociālās prasmes un papildināt kontaktus. Tomēr ne reti gundegas korporācijā jau ierodas ar kādu sev īpašu cilvēku – arī māsu Zanes Kalniņas un Signes Žīgures gaitas gundegu vidū visām ir pamanāmas, kas ne reizi vien rezultējušās arī kopīgos darbos un pienākumos. Lai arī abas māsas ne reti savas gaitas un pienākumus ir veikušas kopā, katra no tām ir papildinājusi Gundegu ar savu individuālo personību.
Kāda tā ir? Kas raksturīgs Zanei un Signei?
Zane: Šobrīd savu dzīves posmu es varētu raksturot kā lielu uzrāvienu gan darbā, gan korporācijā, gan privātajā dzīvē, tāpēc attiecīgi mans moto arī ir: “Vairāk darīt, mazāk meklēt iemeslus, lai nedarītu”. Respektīvi, es vienmēr esmu uzskatījusi, ka ļoti daudz var saplānot, lai visu iecerēto varētu paspēt arī tad, ja tev pieder tikai 24 stundas diennaktī. Ikdienā es strādāju pilnas slodzes darbu Valsts augu aizsardzības dienestā – esmu augšņu agroķīmiskās izpētes daļas vadītāja. Mana darbības sfēra ir lauksaimniecība, kur mēs lauksaimniekam sniedzam informāciju par augsnes auglību, lai viņi varētu pārdomāti un sabalansēti lietot mēslošanas līdzekļus, tā rezultātā nodrošinot agronomiski un ekonomiski pamatotu ražu. Daļa no manas dzīves vienmēr ir bijušas arī sportiskās aktivitātes, tāpēc darba dienu vakaros man patīk nodarboties ar dažādiem kardio un spēka treniņiem. Bez dažādām sportiskajām aktivitātēm esmu arī liela kultūras baudītāja – patīk teātris un koncerti. Brīvdienās iespēju robežās braucu uz savām lauku mājām Lejasciemā – tā ir svētnīca manam garam un dvēselei. Tur pastaigās pa mežu un lauku pirts rituālos es smeļos enerģiju jaunajai darba nedēļai. Man ļoti patīk sevi izaicināt, pārbaudīt savu spēku robežas un izkāpt ārpus komforta zonas, tā, piemēram, 2019. gadā pieveiktais 136 km garais pārgājiens Kolka- Dubulti. Iesaku!
Signe: Ikdienā strādāju kvalitātes un iepirkumu jomā, kas joprojām man ir liels izaicinājums. Darba dienas paiet strauji, piesātināti un dinamiski. Tieši tāpēc jo sevišķi svarīgi man ir brīvdienas pavadīt pie dabas – mierā, klusumā un ar savām domām. Ikdienā mēģinu atcerēties, ka jāizkāpj no komforta zonas, jāpamēģina jaunas lietas un iespējas. Sevi raksturotu kā apzinīgu, centīgu un mērķtiecīgu. Vienmēr vēlos, lai iesāktie darbi tiktu pabeigti.
Korporācijā Zani uzņēma pirmo, nedaudz vēlāk arī Signi. Iespējams, tieši māsas dalība korporācijā ietekmēja to, kādēļ katras ceļš uz Gundegu ir bijis atšķirīgs.
Zane: Mans ceļš uz Gundegu sākās 2011. gada pavasarī, pat neapzinoties, kas ir korporācijas un ko nozīmē būt daļai no tām. Par korporācijām nekad nebiju ne dzirdējusi, ne lasījusi, bet kādā pasākumā es satiku savu skolas laika paralēlklasesbiedreni, kas sarunas laikā pieminēja arī korporācijas. Vārds pa vārdam, un jau bijām sarunājušas, ka kopā dosimies uz pirmo viesu vakaru. Tā mēs abas iestājāmies korporācijā Gundega – šī bija arī vienīgā korporācija, kuru viesu vakaros apmeklēju -, un kļuvām par coeta māsām. Viņa gan pati pirms vairākiem gadiem izstājās.
Signe: Mans dzīves moto ir – viss notiek tieši tā kā tam jānotiek! Par korporācijām uzzināju vidusskolas pēdējā klasē, kad māsa jau bija iestājusies Gundegā un teikusi: „Tev noteikti jāiestājas korporācijā! Tev tur patiks!” Līdz ar to māsa jau bija mani ieintriģējusi un, kad uzsāku studijas Rīgā, zināju, ka iestāšos korporācijā. Lielas pārdomas bija par to, vai iestāties tajā pašā korporācijā, kur māsa, vai tomēr izvēlēties citu korporāciju. Izpētot informāciju korporāciju mājas lapās, izvēlējos vairākas, uz kuru viesu vakariem arī devos. Biju uz viesu vakariem gan Gundegā, gan citur, tomēr galu galā izvēlējos Gundegu.
Ko jums nozīmē būt korporācijā kopā ar māsu?
Signe: Esot korporācijā, ar māsu noteikti esam kļuvušas vēl tuvākas, pirmdienu vakaros varam viena otrai izstāstīt, kas jauns noticis pa nedēļu. Manuprāt, galvenā priekšrocība ir atbalsts – ja kādreiz kaut ko nezinu, tad vienmēr pirmais zvans ir māsai.
Zane:
Būt vienā korporācijā kopā ar māsu viennozīmīgi ir pieskaitāms pie dzīves pareizajiem lēmumiem.
Šai kopā esamībai vienā korporācijā neesmu sastapusies ar trūkumiem. Saskatu tikai priekšrocības, piemēram, visos svarīgākajos amatos (prezidijs, audzinātājas) esam bijušas plecu pie pleca. Šādos amatos ir ļoti svarīgi būt kopā ar cilvēku, ar kuru esi “uz viena viļņa”.
Māsa ir viens no tuvākajiem cilvēkiem dzīvē, tādēļ gandrīz vai pašsaprotami, ka, esot te vienai, arī otra no jums pievienojās. Bet kā jūs pašas domājat – kādai ir jābūt sievietei, kura vēlas kļūt par gundegu?
Zane: Domāju, ka nav tādu noteiktu standartu. Drīzāk svarīgāka ir vēlme būt korporācijas Gundega sastāvā un līdzdarboties visā. Tad arī laika gaitā Gundega iemāca un ieaudzina īsto Gundegas garu. To es varu spriest pēc sevis, jo, iestājoties Gundegā, man vairākas lietas un uzvedības normas likās nepieņemamas, bet laika gaitā, esot šajā vidē, gundegas un galvenokārt arī mana mūža audzinātāja fil! Māra Paura 125c! man ir daudz ko iemācījušas un izaudzinājušas, man gribētos domāt, par labu gundegu.
Signe:
Sievietei, kura vēlas būt gundega, ir jābūt mērķtiecīgai un neatlaidīgai, ar savu stāju, ar spēju ne vien iestāties par saviem lēmumiem un uzskatiem, bet arī ieklausīties citos.
Vienlaikus viņai jābūt pozitīvai un gaišai.
Kādēļ korporāciju Gundega Tu ieteiktu studentēm?
Signe: Gundega ir organizācija ar teju 100 gadu senām tradīcijām, mērķiem un vērtībām, kas spējusi saglabāt šīs vērtības, ejot cauri dažādiem laikiem un notikumiem. Tā ir spēcīga vieta pašattīstībai, lielisks veids kā iepazīt sevi un iegūt milzīgu pieredzi, un iemācīties gan brīvi komunicēt, gan pieņemt izaicinājumus, gan izkopt savu raksturu.
Zane:
Korporācija Gundega ir vide, kas ļoti atšķiras no mūsdienu straujās 21. gadsimta vides – tā ir teju pretstats, jo korporācija ir sena, tradīcijām bagāta organizācija.
Vairākkārt esmu aizdomājusies, kā tas ir iespējams, ka tradīcijas, mērķi un korporācijas pastāvēšanas būtība ir palikusi nemainīga jau 97 gadus. Tātad šeit tiešām ir kaut kas maģisks un vienojošs, kas spēj korporācijā noturēt gan studentes pirms 97 gadiem, gan mūsdienās, gan arī turpmāk uzņemt jaunas studentes. Neatkarīgi no tā, ka šeit “dzīvo” 97 gadus senas tradīcijas, tā ir vide, kurā Tu sevi spēj pilnveidot, augt, attīstīties un kļūt par labu personību.
Jūs korporācijā esat pildījušas vairākus amatus – ko jums tie ir mācījuši, ko esat no tiem guvušas?
Zane: Visi amati, kurus esmu ieņēmusi, bet jo sevišķi seniores un audzinātājas, kā arī ekonomes amats, man ir iemācījuši uzdrīkstēties. Uzdrīkstēties darīt to, ko nekad nebiju darījusi. Uzdrīkstēties pierādīt sevi. Uzdrīkstēties dzirdēt kritiku un pieņemt to. Uzdrīkstēties mācīties gan darba procesā, gan no savām kļūdām. Par audzinātājas amatu – manuprāt, šajā amatā noteikti nepietiek ar vienu semestri, lai sevi varētu saukt par labu audzinātāju. Visticamāk arī ar diviem ne, jo ir jāmācās, jāpilnveidojas un jāattīstās kopā ar meitenēm. No Gundegu meitenēm es prasīju un virzīju, lai viņas būtu pašpārliecinātas, gudras, zinošas, godīgas un atbildīgas. Es vēlējos viņām iemācīt tādu pozitīvo lepnumu, ka viņas ir gundegas.
Signe: Amatus esmu pildījusi visu laiku kopš esmu krāsās. Esmu bijusi revīzijas komisijā, ekonome un ekonomes substitūte vairākus semestrus, biju prezidijā sekretāre. Un pagājušajā akadēmiskajā gadā biju arī audzinātājas substitūte, ekonomes substitūte un komāna komisijas sekretāre. Lielākā mācība, ko noteikti esmu guvusi no visiem šiem amatiem, ir darīt bez attaisnojumiem. Darīt arī tad, ja ļoti, nu ļoti, ļoti negribas, arī tad, ja citreiz šķiet, ka neviens jau neredzēs, ka neesi izdarījusi, vai būs kāds cits, kas to izdarīs tavā vietā, un palikt mājās ar tējas krūzi, filmu un siltu pledu ir daudzreiz vilinošāk. Grūti jau vērtēt sevi, bet domāju, ka amatos man ir veicies tīri labi. Protams, ir lietas, ko varēju darīt labāk, vairāk un citādāk, kam varēju pievērst arī vairāk uzmanības. No Gundegas meitenēm noteikti sagaidīju tādu pašu aktivitāti, pozitīvismu un galvenokārt izdarību.
Kas Gundega jums ir šodien un ko tā ir devusi jūsu dzīvēs?
Zane: Gundega ir manas pirmdienas, jo kopš iestāšanās korporācijā es regulāri katru pirmdienu esmu konventā. Un ne tikai. Gundega ir mana izaugsme, tā ir mans dzīvesveids, mana draudzība un svarīga dzīves daļa, jo literārie vakari, akadēmiskās balles, 18. novembra gājiens un Komerši ir kļuvuši par vērtīgu ikdienas daļu. Korporācijā jau esmu diezgan ilgu laiku, gandrīz 10 gadus, un tā man ir devusi vairākas vērtīgas mācības un atziņas, kuras es turu cieņā korporācijā, ārpus korporācijas vides un priekš sevis pašas. Tā man ir devusi iespēju iepazīt daudzus interesantus un gudrus cilvēkus, kuri man ir kļuvuši par skolotājiem, draugiem, kā arī personībām, kurām vēlos līdzināties. Citas gundegas iespējams pat neapzinās, ka tieši viņas mani iedvesmo. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka korporācija manī ir izkopusi un reizē arī iemācījusi pienākuma apziņu, atbildību un godaprātu.
Signe: Gundega šodien ir ļoti liela daļa no manas dzīves un ikdienas, pēdējos astoņus gadus pirmdienu vakari vienmēr ir ieplānoti. Vairs nespēju iedomāties ikdienu bez Gundegas. Tāpat Gundega ir vieta, kur es esmu augusi un pilnveidojusi savas labākās rakstura īpašības.
Gundega ir devusi gan lielus izaicinājumus, gan pārbaudījumus, gan milzīgu pieredzi un pāri visam – ciešas draudzības saites.
Kādas vērtības esi paņēmusi no korporācijas savai dzīvei?
Zane: No korporācijā pavadītā laika es galvenokārt esmu mācījusies uzdrīkstēties darīt, jo korporācijā ir pietiekami daudz izaicinājumi, kas iemāca nebaidīties tos pieņemt, tikt ar tiem gala, kā arī pieņemt atbildību, ko tie uzliek. Atbildība, manuprāt, iet roku rokā ar esamību korporācijā. Korporācija man ir iemācījusi atklāt sevi un vienlaikus arī augt garīgi. To ir veicinājusi tieši akadēmiskā vide un cilvēki man apkārt.
Signe: Būt drosmīgai un uzdrīkstēties, būt atbildīgai par pieņemtajiem lēmumiem, būt godīgai pret sevi un citiem. Piederība korporācijai man kā vērtību ir devusi arī lielāku latviskuma apziņu un ciešāku saiti ar Latviju.
