Category

Gundegu stāsti

30.08.2016. Sandra Grigorjeva - korporacijas Gundega korporante. Foto:(dig.)Kristaps Kalns

Filistre SANDRA GRIGORJEVA tika uzņemta korporācijā 2008.gada rudens semestrī. Šajā laikā bijusi gan korporācijas prezidijā, gan citos amatos, piedalījusies korporācijas jubileju un Baltijas Tautu komerša darba grupās. Kopš kļūšanas par gundegu Sandra ir apprecējusies, audzina dēlu un meitiņu, bet gan ģimenes dzīvē, gan ikdienā vienmēr tur cieņā korporācijas un latviskās vērtības. 

Tu esi viena no retajām gundegām, kura gandrīz katru semestri saņem pateicību no prezidija un Filistru biedrības par ieguldījumu un aktivitāti ārpus savu korporācijas amatu pienākumiem. Bet kas ir Sandra ikdienā, mājās darbā?

Esmu radoša personība, kas ikdienā strādā sabiedrisko attiecību jomā. Mans darbs saistīts ar sabiedrības izglītošanu tūrisma nozarē. Mani interesē kultūrvēsture un māksla, taču mana sirdslieta ir žurnālistika un tekstu gatavošana. Paralēli tam esmu laba sieva un mamma diviem bērniem. Man patīk fotografēt un taisīt ģimenes fotoalbumus. Nozīmīga loma ģimenes sabiedriskajās aktivitātēs ir arī studenšu un studentu korporācijām, jo abi ar vīru esam korporanti un mūsu dzīve rit ciešā saistībā ar šo aspektu. Abi daudz esam darījuši, lai popularizētu Jelgavas korporācijas, piesaistītu jaunus biedrus un celtu korporāciju atpazīstamību.

Kāds bija Tavs ceļš uz Gundegu?

Es studēju Jelgavā, kur studenšu korporāciju nebija un par korporācijām pat nebiju īsti dzirdējusi. Bakalaura studiju laikā manā draugu kompānijā daži puiši piederēja pie studentu korporācijas. Viņi bieži bija aizņemti korporācijā – dežūras, pasākumu organizēšana, dīvainu tradīciju pildīšana, alus dzeršana ar īpašām tradīcijām. Tajā laikā man tas likās ļoti dīvaini un nesaprotami. Pēc kāda laika Studentu pašpārvaldē iepazinos ar savu nākamo vīru, kurš tajā laikā citā studentu korporācijā bija oldermanis – veda fukšus uz operu, audzināja un pieskatīja. Viņš mani iepazīstināja ar korporāciju sabiedrības skaisto, ārišķīgo pusi – operas apmeklēšana, Kalpaka balle, Teātra festivāls, dāmu vakari, korporantu kāzas, sporta spēles, deju stundas. Tas, protams, mani apbūra un draugs mani pamudināja iestāties studenšu korporācijā.

Kāpēc tieši Gundega?

Atvēru spk.lv mājaslapu un nolēmu, ka izvēlēšos korporāciju pēc krāsām. Man ļoti patika S!K! Līga krāsas, bet toreiz Līga bija slēgta un arī diez vai mani būtu uzņēmušas, jo nestudēju mūziku. Biju nonākusi strupceļā un mans draugs teica, ka viņa korporācijas biedri ārpus Latvijas ir precējušies ar gundegām, ka es noteikti varētu saņemt ieteikumu, lai mani uzņemtu Gundegā. Savukārt LLU studentu žurnālā “Plēsums” izlasīju ķīmijas pasniedzējas, fil! Baibas Ozolas rakstu par studenšu korporācijām un nolēmu aiziet ar viņu iepazīties un aprunāties par šo jautājumu. Izrādījās, ka viņa ir gundega. Neatminos vairs pašu sarunu, bet viņa mani iedrošināja iet uz viesu vakariem jebkurā studenšu korporācijā. Piezvanīju Gundegas tā laika audzinātājai fil! Lienai Bundulei un pieteicos uz viesu vakariem. Viesu vakari bija par smagām tēmām, bet tā kā es biju pārņemta ar domu par iestāšanos, tas mani nebaidīja. Pat braukāšana katru pirmdienu un trešdienu no Jelgavas mani nebaidīja. Tolaik biju vienīgā meitene-jelgavniece un ceļu ikreiz mēroju vienatnē, mājās pārrodoties ar pēdējo sabiedrisko transportu ap pusnakti. Tā kā ar draugu plānojām precēties, tad, protams, biju jau izsapņojusi sev kāzu godasardzi, kur būtu korporāciju pārstāvji gan līgavainim, gan man. Tāpēc mans mērķis bija ātra krāsu iegūšana. Tomēr korporācijas un  fukšu dzīve mani tā pārņēma, ka drīz vien domāju, kā varētu izvairīties no ātras krāsu saņemšanas un ilgāk pafuksēt. Tas bija ļoti košs laiks.5

Kādēļ korporāciju Gundega ieteiktu studentēm?

Gundega ir otra vecākā studenšu korporācija Latvijā ar vairāk kā 90 gadu ilgu vēsturi un  tradīcijām. Mēs esam liels Konvents. Arī tagad, skatoties un zinot citu korporāciju skaitlisko sastāvu un dažādību, nedomājot atkal kļūtu par gundegu.

Korporācija ir vieta, kur iegūt milzīgu pieredzi turpmākai dzīvei, izzināt, pierādīt, izglītot un izkopt sevi, izveidot jaunas draudzības saites.

Jaunai studentei tā ir ļoti laba iespēja būt izglītotā sabiedrībā un redzēt pasauli plašāk kā citiem studentiem. Tomēr visam pāri ir korporatīvās saites. Es to saucu par trikolora spēku. Kļūstot par korporantu, iegūsti iespēju būt vienam no 2000 cilvēku lielas buršu saimes. Piezvanot un stādoties priekšā kā korporants kādam no viņiem, varēsi saņemt laipnu atbildi un atsaucību. Tu nekad nezini, kad šīs saites noderēs – vai tie būs veiksmīgāki darba meklējumi, lētāka cena par pakalpojumiem, labs padoms vai ieteikts speciālists. Man ļoti bieži dzīvē ir noderējis šis trikolora spēks, un parasti tas notiek visnegaidītākajā brīdī un tas ir ļoti patīkami. Domāju, ka katrai gundegai ir kāds labs piemērs šajā jomā minams. 

Kādai ir jābūt sievietei, kura vēlas būt gundega?

Par gundegu var kļūt jebkura nacionāli domājoša latviete, kura studē kādā no Latvijas augstskolām. Tomēr gribētos redzēt mūsu Konventā jaunāko kursu studentes, kuras ir gudras,  augt gribošas, entuziastiskas, kā arī neatlaidīgas, jo  korporācijas dzīve prasa gana daudz laika un arī zināmu pacietību.

Kas Gundega Tev ir šodien?

Gundegas krāsas – zaļš, zils, sudrabs jau teju desmit gadus ir daļa no manas identitātes. Es ļoti lepojos, ka esmu gundega, ka esmu korporante. Gundega man ir krāsainākās atmiņas par fukšu dzīvi un ļoti vērtīga pieredze no laika, kad pildīju amatus prezidijā.

Gundega man ir vieta, kur vienmēr dzirdami meiteņu smiekli un smaržo tikko vārtītas tējas smarža, vienmēr esi gaidīta un laipni uzņemta.

Gundega ir mainīga, un tas tajā arī ir visinteresantākais – arvien jauni cilvēki un jauni piedzīvojumi.

Ko Tev ir devusi korporācija?

Piederības sajūta un daudz labu draugu. Arī manas ģimenes draugu loks pamazām pārvērties, kur lielākā daļa ir tieši burši. Tas, laikam, nozīmē, ka esam atraduši domubiedrus, ar ko ir interesanti gan korporācijā, gan ārpus tās. Daudzi gadi korporācijā man ir devuši pārliecību, ka īstas draudzības, kad vari paļauties uz otru, dzimst tieši korporācijā. Par to esmu pārliecinājusies vairākkārt – kad man bijusi vajadzīga palīdzība, atsaukušās tieši māsas gundegas. Es teiktu, ka tā ir beznosacījumu draudzība, jo korporācija ir cita līmeņa saistības un attiecības.

Kas ir bijuši lielākie izaicinājumi un ieguvumi, esot dažādos korporācijas amatos?

Mans pirmais amats bija sekretāre. Tas bija liels gods, ka uzreiz pēc krāsu saņemšanas mani kā jauno krāsnesi ievēlēja prezidijā. Biju ļoti pagodināta. Pēcāk biju viceseniore un varēju kļūt arī par S!P!K! prezidija locekli, bet tā kā devos bērna kopšanas atvaļinājumā, tad šī karjera atkrita. Tomēr laikā, kad Gundega prezidēja S!P!K!, biju S!P!K! audzinātāja. Tas bija izaicinoši un  ļoti interesanti, kad padomus lūdza citu Konventu pārstāvji. Man ļoti žēl, ka nebija iespējas kļūt par Gundegas seniori, varbūt pārāk ātri filistrējos, bet negribēju būt neaktīva komiltone, tāpēc sev šo iespēju liedzu. Savukārt esot mājās ar bērniņu, sapratu, ka labprāt pildītu kādu amatu attālināti. Kļuvu par biogrāfi, pēcāk par vēsturnieci.

Es katrā amatā esmu centusies radīt kādu novitāti, kas būtu vērtīga un jēgpilna.

Domāju, tāpēc arī esmu bijusi pamanāma, bet tas nav bijis pašmērķis – tas man sanāk dabiski. Tā, piemēram, kā biogrāfe sāku gundegām puķaino apsveikumu vietā sūtīt gleznu reprodukciju attēlus ar aprakstiem. Kā vēsturniece sagatavoju materiālu par Auroras un Gundegas vēsturiskajām saitēm un izveidoju mūsu goda filistru piemiņas fotosienu. Arī fotosiena mūsu C!Q! koridorā ir mana ideja. Pārņēmu Gundegas Vēstneša gatavošanu, jo avīžu, tekstu veidošana ir mana sirdslieta. Iestājoties korporācijā, iesaistījos arī žurnāla “Universitas” redakcijas darbā.  

Faktiski es novēlu katrai gundegai atrast kādu rūpi Konventā vai saistībā ar korporāciju, ko uzņemties kā savu.

Mums ir vairāki labi piemēri un gundegas, kas ārpus amatiem uzņēmušās pienākumus, kas korporācijai ir būtiski un nes gundegu labo vārdu ārpus mūsu Konventa. Arī es, lai gan Konventā parādos reti, rūpējos par atsevišķām lietām, kas man ļauj saglabāt gan saiti ar korporāciju, gan dod manu pienesumu.

Jaunâ Studenta svçtki (Aristoteïa svçtki) '2011 Doma Laukumâ.Kādas vērtības šobrīd jau esi paņēmusi savai dzīvei no pieredzes korporācijā?

Korporācijā iestājos kā maģistrante un kā personība, domāju, jau biju noformējusies, tomēr korporācija man lika vairāk aizdomāties par patriotismu, to, kā pieminēt 11.novembri, kā svinēt 18.novembri, 4.maiju. Lai arī nāku no latviskas ģimenes, tomēr pieredzi atzīmēt šos svētkus guvu tieši korporācijā. Arī tagad priecājos, ka korporācijās atzīmējam Baltā galdauta svētkus un ka mani bērni jau no bērna kājas izjūt, ko nozīmē piederēt pie akadēmiskas mūža organizācijas un būt patriotam. Iestājoties korporācijā, uzzināju vairāk arī par savām saknēm, jo, kā izrādās, mans vectēvs piederēja pie studentu organizācijas Zemigalija. Par to man vecāki nekad nebija stāstījuši, nebija tam iemesla, bet kad kļuvu par korporanti, uzzināju šo faktu un sāku interesēties, kas tā par organizāciju un kas bijis mans vectēvs, kāds bija viņa liktenis.

Satiec Sandru I viesu vakarā 18.septembrī plkst. 19.00. Vairāk informācija: Uzņemšana 2017.gada rudens semestrī

Foto: no S.Grigorjevas personīgā arhīva

 

August 22, 2017 0 comment