Category

Gundegu stāsti

Korporācijas ir akadēmiskas mūža organizācijas, tādēļ akadēmiskā izaugsme ir viens no aspektiem, kas ir būtisks katrai gundegai. 2023.gada 3.novembrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē savu promocijas darbu prezentēja un zinātnes doktora grādu ieguva fil! Madara Dobele.
Sarunā ar com! Aivitu Morozu Madara dalījās pārdomās par promocijas darba tapšanas laiku, korporāciju un zinātnisko izaugsmi.

Kur studēji doktorantūru un par ko ir Tava disertācija?

Savu augstāko izglītību esmu krājusi dažādi. Bakalaura un maģistra studijas iesāku Latvijas Kultūras akadēmijā, pēc tam turpināju ar vēl vienu maģistra grāda iegūšanu Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur iesakņojos uz ilgāku laiku – šai universitātei kļūstot arī par manu līdz šim ilgāko darba devēju. Tādēļ arī doktorantūras studijas uzsāku turpat, pabeidzot jau jaunajā identitātē – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē. Es parasti saviem studentiem daļēji kā joku saku, ka bakalaura darbu var uzrakstīt par jebko, maģistra darbā tēmai ir vismaz nedaudz jāinteresē, bet promocijas darbā ir jābūt tādai tēmai, ar ko kopā esi gatavs dzīvot gadiem. Un tur ar interesantumu nepietiek – tur jābūt interesei, jaudai, pētāmajam laukam un arī azartam. Es piecus gadus gatavojos doktorantūrai – zināju, ka studēšu, bet nebiju atradusi īsto tēmu. Līdz kādā vasaras pēcpusdienā whatsapp ziņā saņēmu ideju, ar ko kopā nodzīvoju 5 pētniecības gadus un kas kļuva par manu promocijas darba tēmu – Urbānās lauksaimniecības koncepts, potenciāls un attīstības perspektīvas Latvijā.

Kādēļ izvēlējies turpināt studijas un iegūt doktora grādu? Kas sniedza motivāciju? 

Pēc zinātnes doktora grāda iegūšanas kopā ar vecākiem Ainu un Aivaru

Ar motivāciju man nebija būtisku sarežģījumu, jo to pamatoja trīs balsti. Pirmais – ģimenes vērtības. Mani vecāki vienmēr ir audzinājuši, ka izglītība ir vērtība, un turklāt – liela vērtība. Tādēļ vienmēr tiekties pēc kā jauna, mācīties un attīstīties ir ļoti dabisks process manā izpratnē, kas veidojies jau kopš agras bērnības. Otrais – personība. Es neesmu rutīnas cilvēks, man vienmēr vajag dinamiku, pārmaiņas, tai skaitā arī sevī. Izglītības soļi man sniedz šo nepārtraukto sevis izaicināšanu. Arī disertācija bija ļoti nopietns sevis izaicināšanas process. Tam ir jāpatīk, ir jābūt tai vēlmei pierādīt, ka tu to vari. Un trešais – profesionālā specifika. Strādājot augstākajā izglītībā, pamatprasība ir bakalaura un principā jau arī maģistra grāds. Bet gan viens, gan otrs uzliek visai zemus izaugsmes griestus, tai skaitā arī ļoti pragmatiskā amatu aspektā. Lai tiektos tālāk, ir nepieciešams doktora grāds. Un nenoliedzami arī šādi pragmatiski motīvi palīdz turpināt. Doktora grāds man vienkārši bija loģisks solis, kas jāpaveic. Mani patiesi fascinē mācību process abos tā virzienos, tādēļ savā profesijā jūtu sev “īsto vietu”, un ļoti iespējams, ka arī šis nebūs pēdējais grāds, ko savā dzīvē iegūšu. Es patiesi izbaudu studijas!

Ekspektācijas un realitāte mēdz atšķirties – vai tā Tev bija arī doktorantūras studijās?

Jā, ekspektācijas un realitāte patiesi mēdz atšķirties. Man bija spēcīgs balsts, kas ne reti bija ļoti nepieciešams – proti, man ģimenē un draugu vidū ir cilvēki ar doktora grādu, man apkārt ir kolēģi, kas ļoti labi izprot šo procesu, kam paši ir gājuši cauri. Man bija, manuprāt, pietiekami spēcīgs rūdījums – studējot divās, virzienos ļoti atšķirīgās maģistrantūrās vienlaicīgi. Un kaut gan tie ir labi sagataves aspekti, jāatzīst, ka nekas tā pa īstam nevar sagatavot doktorantūrai un disertācijas izstrādes procesam. Tas tik un tā ir grūtāk, izaicinošāk, laika un spēkus ietilpīgāk kā varētu šķist. Tomēr ir ekspektācijas, kas man atbilda sasniegtajai realitātei – šis process audzē izpratni par savām spējām, šis bija process, kas mani rūdīja un veidoja kā pētnieci, šis ir process, pēc kura jūtu patiesu gandarījumu, un šis ir process, ko izbaudīju. Neiztika bez asarām, izmisuma un bezspēka brīžiem. Bet aptverot visu piecu gadu kopumu un atsijājot mazāk svarīgo – man ļoti patika veikt šo pētījumu. Lai arī, kā to pareizi būtu vajadzējis veikt, protams, saproti tikai pēc pabeigšanas. 

Kas bija Tev personīgi lielākais pārbaudījums disertācijas izstrādē? 

Sarežģīts jautājums… Pārbaudījumi bija visādi un ar dažādu intensitāti. Ja man jādomā, kas šobrīd izceļas kā tāds lielākais, ar spēcīgāko nospiedumu manī – es laikam teiktu, ka izaicinājums nekad nenolaist galvu. Neļaut izirt tai apziņai un izpratnei, ka es varu to izdarīt. Viss pārējais pakārtojās šim. Man nav nodoma kaut ko pārspīlēt, bet doktora grāda iegūšana tiešām ir izaicinoša. Es neesmu satikusi cilvēku, kam plauktā būtu diploms skaistos vākos un kas teiktu – nebija jau nemaz tik traki. Tas ir tāds intelektuāli īsti izaicinošs  process. Un prasme vienmēr no jauna atkal un atkal pacelt galvu, atkal nofokusēties uz mērķi un doties – jā, man šķiet, ka tas bija lielākais pārbaudījums, kas tevī paliek arī pēc tam, pēc aizstāvēšanas, pēc ziediem, pēc diploma plauktā un pēc visa, kas bijis tā iegūšanas laikā. 

Kā guvi papildu motivāciju grūtākajos brīžos? 

Toties šis ir viegls jautājums. Līdzcilvēkos. Kad ar sevi nepietika, tad motivāciju deva līdzcilvēki. Protams, primāri mana ģimene un draugi. Ne tikai ar visa veida atbalstu, bet arī ar gaidīšanu. Disertācijas rakstīšana ir vientuļš un atsvešinošs process. Tev blakus paliek tikai stiprākie – tie, kas ir gatavi gaidīt piecus gadus, manā gadījumā, kad uz vairumu viņu piedāvājumiem saki – man nav laika. Es vēl ilgi teikšu garus paldies katram no viņiem. Bet tie ir arī citi līdzcilvēki – kolēģi, kuri piever acis uz kādu neizdarītu vai ne tik labi vai laikā izdarītu darbu, kolēģi, kuri apjautājas un piedāvā atbalstu, un jā – arī gundegas. Es ļoti novērtēju katru, kura sniedza savu individuālo atbalstu. Jo sevišķi arī, piemēram filistres Ināra un Ilze, abas doktora grādu ieguvušas, kuras atsūta vienu teikumu, un es pieklājīgi atbildu “paldies, man viss labi”, bet patiesībā sēžu ar asarām acīs, jo ir sajūta, ka tevī vairs nav intelektuāla spēka, kapacitāte ir izsmelta, bet  ir jāturpina, un tad, lūk, ir cilvēki, kuri patiesi saprot. Kuri zina to sajūtu. Un tas motivē – kad redzi, ka citi jutās tieši tāpat un to varēja. Tas piedod spēku tai apziņai, ka arī es varu.

Korp! Gundega tiki uzņemta 2010.gada rudens semestrī, šobrīd jau esi filistre. Vai un kā Gundega atbalstīja Tevi ceļā uz doktora grādu? Kādus vēl ieguvums, iespējams dzīves mācības,  Tu esi saņēmusi no korporācijas? 

Promocijas darba aizstāvēšanas dienā kopā ar (no kreisās) fil! Sandru Grigorjevu, com! Aivitu Morozu, fil! Alisi Zalcmani

Man ir jāpadomā, kā šo apkopot iespējami lakoniskāk. Es sākšu varbūt ar ko vienkāršāku, bet ne mazāk būtisku. Korporācija deva man iespēju iegūt labu respondentu kopu manam pētījumam iedzīvotāju aptaujā. Ne reti saņēmu izbrīnītus komentārus – kā es varēju iegūt vairāk kā 800 respondentu atbildes, neizmantojot specializētu uzņēmumu pakalpojumus. Jā, te ir iespēja diskusijai par datu ieguves metodiku un tomēr – gan gundegas, gan plašā korporantu saime man ļāva vērot, kā iesniegto anketu skaits dinamiski pieaug brīžos, kad lūdzu iesaisti korporantiem. Otrs ļoti būtisks aspekts ir Gundegas stipendija, ko saņēmu 2019./2020. akadēmiskajā gadā, kad biju 2.doktorantūras studiju gadā. Pieteikumā stipendijas nepieciešamībai un izlietojumam es akcentēju dažādas pētnieciskās lietas, kā materiālu iegāde, publicēšanās u.c. Ko arī izmantoju! Un es reti runāju par citām lietām, bet fakts, ka, pateicoties šai stipendijai, es varēju iegādāties pirmo portatīvo datoru savā mūžā. Un ar to manam pētnieciskajam darbam “pieauga kājas” – kļuvu mobīla, spēju pilnībā saaugt ar savu pētījumu arī tad, kad kāda laba ideja paveras, piemēram, starp žakešu laikošanu tirdzniecības centrā. Un, protams, ar visa veida klātesamībām individuālā līmenī. Korporācija māca daudz – māca uzklausīt, sadzirdēt un arī atšķirt brīžus, kad nevajag klausīties un nevajag sadzirdēt. Nenoliedzami tas noderēja arī promocijas darba izstrādes procesā. Un noslēgumā – tas ir īpašs pagodinājums un lepnums nest savas korporācijas krāsu lenti promocijas darba aizstāvēšanas dienā.

Kāds Tev ir novēlējums ikvienai, kura ir doktora disertācijas izstrādes procesā vai plāno uzsākt doktora studijas? 

Es teikšu tādos trijos soļos. Pirmais – nebūt vieglprātīgai pret lēmumu studēt doktorantūrā. Es ieteiktu pirms pieteikuma rakstīšanas ļoti skaidri nodefinēt sev – kādēļ es to daru, kādēļ man to vajag. Vēl labāk, ja pierakstīt un jau laicīgi piespraust sev bieži redzamā vietā. Ja lēmums ir pieņemts, tad otrais solis – darīt. Doktora darba rakstīšana nav cīņa par dzīvību vai veselību. Tas ir jautājums par vienkārši darīšanu. Kā viens no maniem profesoriem reiz teica – ja ir sajūta, ka neko nevari uzrakstīt, tad ir par maz lasīts. Un tā tas ir ar visu disertācijas izstrādē – ja ir sajūta, ka nevari, ka nerakstās, ka nesanāk, tad tas nozīmē tikai to, ka dari par maz. Jā, tas varbūt izklausās vienkāršāk kā patiesībā tas notiek procesuāli. Bet, attīrot visus liekos uzslāņojumus, apakšā ir tikai šī vienā “plikā” doma. Ja nevari izdarīt – tātad tu dari par maz. Un kad esi darīšanas procesā, tādas īstas, neatlaidīgas darīšanas procesā, tad nepieciešams trešais solis – izturēt. Vienkārši turpināt. Tas ir izdarāms. Bet bez šiem trim soļiem var arī neizdoties. Un papildu tam es vēlētos ieteikt vēl ko, kas ir visai noderīgi jebkurā no šiem soļiem, – zvani un raksti gundegām, kuras to jau ir izdarījušas! Nav būtiska zinātņu joma vai augstskola, kurā dodies pēc doktora diploma. Visas ir piedzīvojušas tieši to pašu, ko tu. Jā, ar zināmām variācijām, bet tā caurplūsma, tā pamatstraume visām ir bijusi vienāda. Visai bieži svarīgākais, kas nepieciešams, ir vienkārši sapratne. 

Kādi ir Tavi tālākie mērķi? 

Ja par tiem mērķiem, kas saistīti ar manu doktora grādu, tad – turpināt. Man ir ļoti daudz ideju, ko vēl es vēlos izpētīt, kur gribu publicēties, ko gribu uzrakstīt, kur vēl vēlos savu tēmu aizvest. Jau šobrīd man darbu rindā ir četri zinātniskie raksti, viens rakstu darbs, kam formātu vēl domāju, divas dažādas kopdarbu iestrādes ar citu tēmu un zinātņu jomu pārstāvjiem. Un tas viss ir jāpaveic tuvāko 6-9 mēnešu laikā, jo tālāk jau sāk iezīmēties nākamie plāni. Doktora grāda iegūšana paver viegluma sajūtu pētniecībā, tādēļ plāni tālāk ritinās jau ļoti strauji. Ja par mērķiem, kas saistīti ar korporāciju – būt klātesošākai. Gan konventos, gan privātās sarunās ar gundegām. Tam šobrīd vairs ir tikai ļoti merkantiliski šķēršļi, jo tas smadzeņgrauzis, kas saucas promocijas darbs, ir jau izrauts ārā no visām šūnu iedobēm. Ja par mērķiem, kas saistīti ar dzīvi kopumā – atgriezt to smaidu un radošumu prātā, ko diezgan pasūknēja ārā disertācijas izstrādes laiks. Ir pagājuši trīs mēneši, un tikai tagad pamazām jūtu, kā tas smaids un radošums sāk veidoties un augt no jauna. 

February 9, 2024 0 comment

Korporācija ir vide, kurā veidot sevi – iepazīt, pilnveidot un attīstīt savas sociālās prasmes un papildināt kontaktus. Tomēr ne reti gundegas korporācijā jau ierodas ar kādu sev īpašu cilvēku – arī māsu Zanes Kalniņas un Signes Žīgures gaitas gundegu vidū visām ir pamanāmas, kas ne reizi vien rezultējušās arī kopīgos darbos un pienākumos. Lai arī abas māsas ne reti savas gaitas un pienākumus ir veikušas kopā, katra no tām ir papildinājusi Gundegu ar savu individuālo personību.

Kāda tā ir? Kas raksturīgs Zanei un Signei?

Zane: Šobrīd savu dzīves posmu es varētu raksturot kā lielu uzrāvienu gan darbā, gan korporācijā, gan privātajā dzīvē, tāpēc attiecīgi mans moto arī ir: “Vairāk darīt, mazāk meklēt iemeslus, lai nedarītu”.  Respektīvi, es vienmēr esmu uzskatījusi, ka  ļoti daudz var saplānot, lai visu iecerēto varētu paspēt arī tad, ja tev pieder tikai 24 stundas diennaktī. Ikdienā es strādāju pilnas slodzes darbu Valsts augu aizsardzības dienestā – esmu augšņu agroķīmiskās izpētes daļas vadītāja. Mana darbības sfēra ir lauksaimniecība, kur mēs lauksaimniekam sniedzam informāciju par augsnes auglību, lai viņi varētu pārdomāti un sabalansēti lietot mēslošanas līdzekļus, tā rezultātā nodrošinot agronomiski un ekonomiski pamatotu ražu. Daļa no manas dzīves vienmēr ir bijušas arī sportiskās aktivitātes, tāpēc darba dienu vakaros man patīk nodarboties ar dažādiem kardio un spēka treniņiem. Bez dažādām sportiskajām aktivitātēm esmu arī liela kultūras baudītāja – patīk teātris un koncerti. Brīvdienās iespēju robežās braucu uz savām lauku mājām Lejasciemā – tā ir svētnīca manam garam un dvēselei. Tur pastaigās pa mežu un lauku pirts rituālos es smeļos enerģiju jaunajai darba nedēļai. Man ļoti patīk sevi izaicināt, pārbaudīt savu spēku robežas un izkāpt ārpus komforta zonas, tā, piemēram, 2019. gadā pieveiktais 136 km garais pārgājiens Kolka- Dubulti. Iesaku!

Signe: Ikdienā strādāju kvalitātes un iepirkumu jomā, kas joprojām man ir liels izaicinājums. Darba dienas paiet strauji, piesātināti un dinamiski. Tieši tāpēc jo sevišķi svarīgi man ir brīvdienas pavadīt pie dabas – mierā, klusumā un ar savām domām. Ikdienā mēģinu atcerēties, ka jāizkāpj no komforta zonas, jāpamēģina jaunas lietas un iespējas. Sevi raksturotu kā apzinīgu, centīgu un mērķtiecīgu. Vienmēr vēlos, lai iesāktie darbi tiktu pabeigti.

Korporācijā Zani uzņēma pirmo, nedaudz vēlāk arī Signi. Iespējams, tieši māsas dalība korporācijā ietekmēja to, kādēļ katras ceļš uz Gundegu ir bijis atšķirīgs.

Zane: Mans ceļš uz Gundegu sākās 2011. gada pavasarī, pat neapzinoties, kas ir korporācijas un ko nozīmē būt daļai no tām. Par korporācijām nekad nebiju ne dzirdējusi, ne lasījusi, bet kādā pasākumā es satiku savu skolas laika paralēlklasesbiedreni, kas sarunas laikā pieminēja arī korporācijas. Vārds pa vārdam, un jau bijām sarunājušas, ka kopā dosimies uz pirmo viesu vakaru. Tā mēs abas iestājāmies korporācijā Gundega – šī bija arī vienīgā korporācija, kuru viesu vakaros apmeklēju -, un kļuvām par coeta māsām. Viņa gan pati pirms vairākiem gadiem izstājās.

 

Signe: Mans dzīves moto ir – viss notiek tieši tā kā tam jānotiek! Par korporācijām uzzināju vidusskolas pēdējā klasē, kad māsa jau bija iestājusies Gundegā un teikusi: „Tev noteikti jāiestājas korporācijā! Tev tur patiks!” Līdz ar to māsa jau bija mani ieintriģējusi un, kad uzsāku studijas Rīgā, zināju, ka iestāšos korporācijā. Lielas pārdomas bija par to, vai iestāties tajā pašā korporācijā, kur māsa, vai tomēr izvēlēties citu korporāciju. Izpētot informāciju korporāciju mājas lapās, izvēlējos vairākas, uz kuru viesu vakariem arī devos. Biju uz viesu vakariem gan Gundegā, gan citur, tomēr galu galā izvēlējos Gundegu.

Ko jums nozīmē būt korporācijā kopā ar māsu?

Signe: Esot korporācijā, ar māsu noteikti esam kļuvušas vēl tuvākas, pirmdienu vakaros varam viena otrai izstāstīt, kas jauns noticis pa nedēļu. Manuprāt, galvenā priekšrocība ir atbalsts – ja kādreiz kaut ko nezinu, tad vienmēr pirmais zvans ir māsai.

Zane:

Būt vienā korporācijā kopā ar māsu viennozīmīgi ir pieskaitāms pie dzīves pareizajiem lēmumiem.

Šai kopā esamībai vienā korporācijā neesmu sastapusies ar trūkumiem. Saskatu tikai priekšrocības, piemēram, visos svarīgākajos amatos (prezidijs, audzinātājas) esam bijušas plecu pie pleca. Šādos amatos ir ļoti svarīgi būt kopā ar cilvēku, ar kuru esi “uz viena viļņa”.

Māsa ir viens no tuvākajiem cilvēkiem dzīvē, tādēļ gandrīz vai pašsaprotami, ka, esot te vienai, arī otra no jums pievienojās. Bet kā jūs pašas domājat – kādai ir jābūt sievietei, kura vēlas kļūt par gundegu?

Zane: Domāju, ka nav tādu noteiktu standartu. Drīzāk svarīgāka ir vēlme būt korporācijas Gundega sastāvā un līdzdarboties visā. Tad arī laika gaitā Gundega iemāca un ieaudzina īsto Gundegas garu. To es varu spriest pēc sevis, jo, iestājoties Gundegā, man vairākas lietas un uzvedības normas likās nepieņemamas, bet laika gaitā, esot šajā vidē, gundegas un galvenokārt arī mana mūža audzinātāja fil! Māra Paura 125c! man ir daudz ko iemācījušas un izaudzinājušas, man gribētos domāt, par labu gundegu.

Signe:

Sievietei, kura vēlas būt gundega, ir jābūt mērķtiecīgai un neatlaidīgai, ar savu stāju, ar spēju ne vien iestāties par saviem lēmumiem un uzskatiem, bet arī ieklausīties citos.

Vienlaikus viņai jābūt pozitīvai un gaišai.

Kādēļ korporāciju Gundega Tu ieteiktu studentēm?

Signe: Gundega ir organizācija ar teju 100 gadu senām tradīcijām, mērķiem un vērtībām, kas spējusi saglabāt šīs vērtības, ejot cauri dažādiem laikiem un notikumiem. Tā ir spēcīga vieta pašattīstībai, lielisks veids kā iepazīt sevi un iegūt milzīgu pieredzi, un iemācīties gan brīvi komunicēt, gan pieņemt izaicinājumus, gan izkopt savu raksturu.

Zane:

Korporācija Gundega ir vide, kas ļoti atšķiras no mūsdienu straujās 21. gadsimta vides – tā ir teju pretstats, jo korporācija ir sena, tradīcijām bagāta organizācija.

Vairākkārt esmu aizdomājusies, kā tas ir iespējams, ka tradīcijas, mērķi un korporācijas pastāvēšanas būtība ir palikusi nemainīga jau 97 gadus. Tātad šeit tiešām ir kaut kas maģisks un vienojošs, kas spēj korporācijā noturēt gan studentes pirms 97 gadiem, gan mūsdienās, gan arī turpmāk uzņemt jaunas studentes. Neatkarīgi no tā, ka šeit “dzīvo” 97 gadus senas tradīcijas, tā ir vide, kurā Tu sevi spēj pilnveidot, augt, attīstīties un kļūt par labu personību.

Jūs korporācijā esat pildījušas vairākus amatus – ko jums tie ir mācījuši, ko esat no tiem guvušas?

Zane: Visi amati, kurus esmu ieņēmusi, bet jo sevišķi seniores un audzinātājas, kā arī ekonomes amats, man ir iemācījuši uzdrīkstēties. Uzdrīkstēties darīt to, ko nekad nebiju darījusi. Uzdrīkstēties pierādīt sevi. Uzdrīkstēties dzirdēt kritiku un pieņemt to. Uzdrīkstēties mācīties gan darba procesā, gan no savām kļūdām. Par audzinātājas amatu – manuprāt, šajā amatā noteikti nepietiek ar vienu semestri, lai sevi varētu saukt par labu audzinātāju. Visticamāk arī ar diviem ne, jo ir jāmācās, jāpilnveidojas un jāattīstās kopā ar meitenēm. No Gundegu meitenēm es prasīju un virzīju, lai viņas būtu pašpārliecinātas, gudras, zinošas, godīgas un atbildīgas. Es vēlējos viņām iemācīt tādu pozitīvo lepnumu, ka viņas ir gundegas.

Signe: Amatus esmu pildījusi visu laiku kopš esmu krāsās. Esmu bijusi revīzijas komisijā, ekonome un ekonomes substitūte vairākus semestrus, biju prezidijā sekretāre. Un pagājušajā akadēmiskajā gadā biju arī audzinātājas substitūte, ekonomes substitūte un komāna komisijas sekretāre. Lielākā mācība, ko noteikti esmu guvusi no visiem šiem amatiem, ir darīt bez attaisnojumiem. Darīt arī tad, ja ļoti, nu ļoti, ļoti negribas, arī tad, ja citreiz šķiet, ka neviens jau neredzēs, ka neesi izdarījusi, vai būs kāds cits, kas to izdarīs tavā vietā, un palikt mājās ar tējas krūzi, filmu un siltu pledu ir daudzreiz vilinošāk. Grūti jau vērtēt sevi, bet domāju, ka amatos man ir veicies tīri labi. Protams, ir lietas, ko varēju darīt labāk, vairāk un citādāk, kam varēju pievērst arī vairāk uzmanības. No Gundegas meitenēm noteikti sagaidīju tādu pašu aktivitāti, pozitīvismu un galvenokārt izdarību.

Kas Gundega jums ir šodien un ko tā ir devusi jūsu dzīvēs?

Zane: Gundega ir manas pirmdienas, jo kopš iestāšanās korporācijā es regulāri katru pirmdienu esmu konventā. Un ne tikai. Gundega  ir mana izaugsme, tā ir mans dzīvesveids, mana draudzība un svarīga dzīves daļa, jo literārie vakari, akadēmiskās balles, 18. novembra gājiens un Komerši ir kļuvuši par vērtīgu ikdienas daļu. Korporācijā jau esmu diezgan ilgu laiku, gandrīz 10 gadus, un tā man ir devusi vairākas vērtīgas mācības un atziņas, kuras es turu cieņā korporācijā, ārpus korporācijas vides un priekš sevis pašas. Tā man ir devusi iespēju iepazīt daudzus interesantus un gudrus cilvēkus, kuri man ir kļuvuši par skolotājiem, draugiem, kā arī personībām, kurām vēlos līdzināties. Citas gundegas iespējams pat neapzinās, ka tieši viņas mani iedvesmo. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka korporācija manī ir izkopusi un reizē arī iemācījusi pienākuma apziņu, atbildību un godaprātu.

Signe: Gundega šodien ir ļoti liela daļa no manas dzīves un ikdienas, pēdējos astoņus gadus pirmdienu vakari vienmēr ir ieplānoti. Vairs nespēju iedomāties ikdienu bez Gundegas. Tāpat Gundega ir vieta, kur es esmu augusi un pilnveidojusi savas labākās rakstura īpašības.

Gundega ir devusi gan lielus izaicinājumus, gan pārbaudījumus, gan milzīgu pieredzi un pāri visam – ciešas draudzības saites.

Kādas vērtības esi paņēmusi no korporācijas savai dzīvei?

Zane: No korporācijā pavadītā laika es galvenokārt esmu mācījusies uzdrīkstēties darīt, jo korporācijā ir pietiekami daudz izaicinājumi, kas iemāca nebaidīties tos pieņemt, tikt ar tiem gala, kā arī pieņemt atbildību, ko tie uzliek. Atbildība, manuprāt, iet roku rokā ar esamību korporācijā. Korporācija man ir iemācījusi atklāt sevi un vienlaikus arī augt garīgi. To ir veicinājusi tieši akadēmiskā vide un cilvēki man apkārt.

Signe: Būt drosmīgai un uzdrīkstēties, būt atbildīgai par pieņemtajiem lēmumiem, būt godīgai pret sevi un citiem. Piederība korporācijai man kā vērtību ir devusi arī lielāku latviskuma apziņu un ciešāku saiti ar Latviju.

January 11, 2021 0 comment

Korporācija sevī apkopo dažādas personības – ar atšķirīgu dzīves pieredzi, uztveri, skatījumu un izpratni. Tādēļ jautājums “Kas Tev ir Gundega?” ir tikai šķietami vienkāršs, jo katrai no gundegām uz to ir sava, personībā pamatoti unikāla atbilde. Izprast vērtības, ko korporācija audzina ikvienā, iespējams, ir viens no labākajiem veidiem, kā ielūkoties citādi internajā organizācijā un tās tradīcijās.

Korporācijas Gundega meitenes reiz aptaujāja krāsneses par to, kas viņām ir Gundega un kādas vērtības tajā saskata. Mēs ticam, ka mūsu skatījums un mūsu izpratne var palīdzēt ikvienam mūs iepazīt kaut nedaudz labāk, tādēļ apkopojām dažu  gundegu teikto par korporāciju Gundega.

Fil! InāraGundega man ir – dzīvesveids, draudzība, attiecību skola, ģimene, morāles mēraukla, izaugsmes iedvesma, patriotisma standarts.

Com! Laine SantaGundega man ir devusi kopības sajūtu un draudzību. Caur Gundegu esmu iepazinusi korporācijas vidi un iepazinusi cilvēkus, bez kuriem vairs nevaru iedomāties savu ikdienu. Gundega man ir mācījusi, ko drīkst un ko nedrīkst, un padomāt – kādēļ nedrīkst. Tā man ir mācījusi pieturēties pie mūsu principiem un atcerēties solījumu, ko esam devušas Gundegai, ka Gundegas vārdu nesam ar savu stāju un rīcību, arī ārpus mūsu telpām. Gundega ir vieta, kur pierādīt pašai sev, kāda es varu un vēlos būt!

Fil! MadaraGundega man ir dzīves skola. Vieta, kur es esmu ļoti daudz iemācījusies un ieguvusi neatkārtojamas, sirdi sildošas draudzības.

Com! DiānaGundega palēnām ir sākusi kļūt par otro ģimeni. Gundega ir vieta, kur satikt gudras, inteliģentas sievietes ar spēcīgu raksturu, kuras mani iedvesmo, kā arī Gundega ir vieta, kur kvalitatīvi pavadīt savu brīvo laiku.

Fil! DagnijaGundega man ir kā mājas, kur var atgriezties. Šobrīd korporāciju apmeklēju retāk, bet ir sajūta, ka varu tur doties jebkurā laikā.

Com! Ginta:Gundega man ir vieta, kur satiekas līdzīgi domājošas sievietes ar lielu potenciālu un vēlmi darīt.

Com! ElīnaGundega man ir svarīga dzīves daļa. Domājams, ka katra ir dzirdējusi kādu no mums sakām, ka ir dzīve pirms uzņemšanas un dzīve pēc. Un tā jau arī ir. Uzņemšana korporācijā maina daudz ko – gan domāšanā, gan laika plānošanā tās apmeklēšanai. Gundega man ir vieta, kur atnākt, veids, kā izpausties, cilvēki, ko satikt, un skola, kurā mācīties.

Com! DārtaGundega ir vieta, kur izpausties un piepildīt sevi jomās, ko ikdienā varbūt nesanāk darīt. Vieta, kur satikt iedvesmojošus cilvēkus un inteliģentā gaisotnē pavadīt vakarus.

Fil! MāraGundega man ir vieta, kur vienmēr zinu, ka esmu gaidīta un varu atgriezties arī pēc ilgākas prombūtnes, bet justies, it kā visi būtu satikti vien vakar. Ne tikai draugi, bet arī sirdsdraugi, ar kuriem kontakts nezūd nevienā dzīves posmā.

Com! ZaneGundega man ir vieta, kur augt un pilnveidot sevi. Vieta, kur varu justies kā mājās, jo ikviena gundega apkārt spēj radīt to siltumu, kādu var sajust tikai mājās. Šobrīd Gundega ir ļoti liela daļa manas ikdienas dzīves, tāpēc arī nemaz nevarētu būt citādāk – Gundega, tās ir mājas.

Com! IevaGundega ir mana dzīves skola. Tā ļauj mācīties un pamāca, iesaka un paskaidro. Gundega ir pozitīvo emociju avots un latviskās dzīvesziņas pamats. 

Com! MadaraGundega man ir – latviskās pašapziņas iespēju krātuve. Man Gundega vienmēr primāri ir bijusi nacionālās un etniskās identitātes papildu izpausmju iespējas, ne tik daudz kā kolektīva draudzīguma organizācija. Visticamāk tas ir saistīts ar maniem mērķiem, kādēļ savulaik vēlējos būt daļa no korporācijas, un ar pieredzi tajā. Apstākļos, kad dzīvojam nacionālās brīvības laikā, man vissvarīgākā ir apziņa, ka Gundega un korporācijas kopumā ir tā sabiedrības daļa, kas spēj to novērtēt un kurā vismaz vairums vienmēr būs par Latviju un latvisko, neatkarīgi no apstākļiem un izaicinājumiem. 

Fil! MargaritaGundega man ir vieta izaugsmei un izaicinājumiem. Bez šaubām tā ir kļuvusi arī par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. 

January 19, 2020 0 comment

Katras gundegas pirmais lielais sapnis ir saņemt savas krāsas un kļūt par pilntiesīgu korporācijas locekli. Šis akadēmiskais gads gundegām iesākās ar jaunas krāsneses iegūšanu – septembra sākumā savas krāsas pilntiesīgi sāka nēsāt com! GINTA MEŽALE

Kas ir Ginta ikdienā – dzīvē, darbā, mājās?

8 h dienā pavadu darbā – strādāju  Latvijas Radio reklāmas un pārdošanas daļā. Paralēli sestdienās studēju radošo mārketingu un pārdošanas vadību, kas lielā mērā sasaucas ar darbu Latvijas Radio. Kopumā ikdiena paiet dažādi – dažreiz tā ir steiga līdz pat vakara melnumam, dažreiz tā ir mierīgi plūstoša upe, kur es kā laivinieks ļaujos straumei un dzestrai vēja brāzmai. Brīvos brīžos ārpus darba un studijām darbojos Siguldas tautas teātrī, kā arī pati dodos uz teātri un dažādiem kultūras pasākumiem.  Brīvdienās un vasarā brīvos brīžus pavadu ārpus Rīgas, laukos pie drauga Vidzemē vai arī laukos pie saviem vecākiem Latgalē. Starp visu mēģinu arī atrast laiku radošām nodarbēm – dekorēšana, šūšanai, rakstīšanai un “radošai prātošanai’’.

Kāds bija Tavs ceļš uz Gundegu?

Mans draugs ir korporants, līdz ar to man bija neliela nojausma par to, kas ir korporācija. Tā kā draugs ik pa laikam devās uz dažādiem korporācijas pasākumiem, tai skaitā, 18. novembra gājiens uz Brāļu kapiem, tad arī man radās vēlme iestāties korporācijā un būt tās vides apritē. Sāku pētīt visas studenšu korporācijas, to mērķus, krāsas, devīzes, sociālo tīklu lapas un mājaslapas, jo vajadzēja saprast, kura tad ir tā īstā, kas mani visvairāk uzrunā.  Pieteicos doties uz viesu vakaru pie studenšu korporācijas Spīdola un korporācijas Gundega. Neilgi pirms viesu vakariem Gundegā iepazinos ar dažām gundegu meitenēm, kas mudināja mani pievienoties. Tā ceļš atveda mani uz Gundegu un turpinās gundegu pulkā.

Kādēļ korporāciju Gundega ieteiktu studentēm?

Tā ir organizācija, kas sniedz iespēju gūt zināšanas, realizēt savu potenciālu, atklāt vēl neatklātus apvāršņus, audzināt savu raksturu un būt piederīgai.

Tas ir lielisks veids kā iepazīt sevi un iepazīt citus. Studentēm tā ir iespēja iegūt vērtīgus kontaktus, draudzību uz mūžu un atbalstu jebkurā dzīves situācijā.

Kādai ir jābūt sievietei, kura vēlas būt gundega?

Mērķtiecīgai, ar stingru nostāju un vēlmi darboties. Ikviena gundega ir sievišķīga ar savu šarmu un odziņu.

Tu šobrīd esi jaunākā Gundegas krāsnese – kādi ir bijuši Tavi izaicinājumi līdz šim un kādi ir mērķi nākotnē korporācijā?

Izaicinājumu ir bijis daudz – meitenes ikdienas pienākumi, kanti, referāts, dejas un, protams, laiks korporācijai. Šis ir mans ceturtais semestris korporācijā un pirmais semestris, kā pilntiesīgai Gundegas loceklei. Viens no tuvākajiem nākotnes izaicinājumiem ir korporācijas 95 gadu jubileja, kur esmu uzņēmusies dekoratores pienākumus, kā arī tikko iegūtais ekonomes amats krāsu dzīvē. Savukārt,  mani nākotnes mērķi korporācijā ir padarīt Gundegas ikdienu vēl raibāku un veicināt tās labklājību.

Kas Gundega Tev ir šodien un ko Tev ir devusi korporācija?

Man Gundega ir organizācija, kur realizēt savu potenciālu un radošās idejas. Gundega dod iespēju pierādīt sevi, apgūt kaut ko jaunu un vienmēr saņemt padomu, jo gundegas pārstāv ļoti dažādas visās jomās.

Korporācija ir devusi draudzību, piederības sajūtu, iespēju ar draugu sarunāties arī par korporāciju tēmu, jaukus pirmdienas vakarus un iespēju pielietot savus talantus praksē.

Kādas vērtības šobrīd jau esi paņēmusi savai dzīvei no pieredzes korporācijā?

Gribasspēku un drosmi darīt. Ja negribēsi darīt, tad nekas arī nenotiks. Piemēram, kad izstrādāju savu krāsu pasākumu, iecerēju arī vadīt dančus un kantus, kaut gan neesmu ne dejotāja, ne dziedātāja. Bet gribasspēks un drosme palīdzēja gan skanīgi novadīt kantus, gan raiti izdejot dančus. Tas nozīmē, ka, ja grib, tad var, un ja var, tad atliek tikai mazliet saņemt drosmi un spert pirmo soli.

Kāds ir Tavs moto – šai dienai vai šim dzīves posmam?

Imants Ziedonis reiz rakstīja: ‘’Laime ir skaņām, krāsām un smaržām piepildīts laiks.’’ Atceros, ka pamatskolā bija jāraksta domraksts par to, kas ir laime. Un tā bija liela laime – laimīgai rakstīt par laimi. Mēs paši nosakām to, vai esam laimīgi, un to, kur laimi saskatām. Mana ikdiena ir ar laimes sajūtu par to, kas es esmu, ko es daru un kas man ir apkārt. Laimes un panākumiem bagātu ikdienu novēlu arī citiem!

September 20, 2018 0 comment

Aprīlī, tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem, savu krāsu referātu prezentēja m! ZANE ZENTELE par tēmu “Tautastērpa vēsturiskā nozīme un izmantošana mūsdienās“, akcentējot gan arheoloģiskā un etnogrāfiskā tautastērpa aspektus, gan dažādu kultūrvēsturisko novadu iezīmes, stāstījumu papildinot ar deju kopas “Marmale” izveidotājas un vadītājas fil! Elīnas Ķerseles un savu personīgo pieredzi tautastērpa nozīmē mūsdienās.

Nēsājot tautastērpu es jūtos sievišķīgi”, tā izteicās pati Zane, un jāatzīst, ka arī man kā koristei, uzvelkot tautas tērpu, ir īpašas sajūtas. Zane ne tikai ar savu referātu, bet arī ar attiecīgiem uzskates līdzekļiem akcentēja katra novada tautas tērpa nianses. Domāju, ka Zane ar savu krāsu referātu spēja raisīt domas par latvietību un sievišķību, atgādinot vienu no korp!Gundega devīzēm – Dailei, tautietei. (Zanes krustmāte com! Iveta Sproģe)

Zane korporācijā Gundega tika uzņemta 2017.gada pavasara semestrī, un šī gada laikā ar savu darbu un personību ir apliecinājusi Gundegas vērtības, iekrājot jau zināmu pieredzi korporāciju vidē.

Kāda ir Tava ikdiena, kā Tu sevi raksturotu tajā?

Ikdienā strādāju starptautiskā uzņēmumā, grāmatvedībā – darba ikdiena paiet strauji un dinamiski, reizēm arī saspringti, bet tieši tas man patīk. Darba dienas paiet ļoti ātri un interesanti. Paralēli arī studēju, šobrīd palicis vien uzrakstīt bakalaura darbu, lai vasarā varētu saņemt diplomu par veiksmīgi iegūtu bakalaura grādu. Katru piektdienu dodos uz Bausku, lai darba nedēļu noslēgtu ar Tautas deju ansambļa Jandāls mēģinājumu. Kopumā visa mana ikdiena ir strauja un dinamiska, man grūti nosēdēt uz vietas. Reizēm, protams, vēlos kādu atelpas brīdi, bet, kad spēki uzkrāti, dodos tālāk un vienmēr ar smaidu!

Kāds bija Tavs ceļš uz Gundegu? 

Gundegā mani uzņēma pagājušā gada martā. Tas manā dzīvē bija laiks, kad gribēju atklāt jaunus apvāršņus un ko mainīt, ielaist dzīvē vairāk gaišuma un saules. Pavisam nejauši ieraudzīju Facebook, ka korporācija Gundega aicina uz viesu vakariem. Papētīju un sapratu, ka Gundegā jau darbojas draudzene no Bauskas, ar kuru bijām iepazinušās dejojot Jandālā. Uzrakstīju Alīnai, apjautājos par Gundegu un korporāciju kā tādu, jo pirms tam par to neko nezināju. Vārds pa vārdam, kamēr izlēmu doties uz pirmo viesu vakaru, un tā nu es esmu šeit!

Kādēļ korporāciju Gundega ieteiktu studentēm? 

Gundega – tā ir vieta, kur dzimst draudzības, kas ar katru brīdi tikai aug un aug stiprākas.

Šeit tiešām ir iespējams atrast to gaišumu un sauli, lai bagātinātu savu ikdienu. Šī ir lieliska vieta kur izpausties, jo Gundegā ikkatra meitene varēs atrast, ko darīt un kā sevi pilnveidot. Esot Gundegā, manuprāt, jebkura, kas to vēlas, var iegūt sev ko noderīgu, iepazīties ar brīnišķīgiem cilvēkiem, pilnveidot sevi un lieliski pavadīt laiku.

Kādai ir jābūt sievietei, kura vēlas būt gundega?

Esmu sapratusi, ka gundegas ir ļoti dažādas, tādu vienu standartu “kādai jābūt gundegai” ir grūti noteikt. Bet, manuprāt, ja sieviete ir gaiša, pozitīva un patiesa, ir gatava aktīvi darboties un pilnveidot sevi, tad viņa noteikti iederētos starp gundegām. Galvenais ir būt pašai.

Tu esi aizstāvējusi savu krāsu referātu, kas ir viens no noteikumiem krāsu iegūšanai. Kā Tu raksturotu savas gaitas korporācijā Gundega līdz šim, tuvojoties Gundegas krāsu saņemšanai?

Krāsu referāts bija pēdējais uzdevums, kas man bija jāizpilda, lai varētu saņemt krāsas. Kopā ar savu coeta māsu Gintu esam jau savā 3.semestrī izpildījušas visus obligātos noteikumus krāsu saņemšanai, tagad tikai atliek turpināt aktīvi darboties un gaidīt šo skaisto notikumu. Šie 3 semestri ir burtiski aizlidojuši! Tik daudz kas ir piedzīvots, ka dažreiz liekas – esmu Gundegā jau daudz ilgāk. Es jūtu, ka esmu augusi Gundegā – sākumā likās, ka neko nesaprotu un ka nekad varbūt arī nesapratīšu, bet tagad viss jau šķiet daudz pazīstamāk un saprotamāk. Mēģinu Gundegas dzīvē un darbos iesaistīties, cik nu tas ir iespējams, – jo vairāk dari, jo vairāk saproti un vairāk gūsti gandarījumu no tā.

Kas ir tautastērps Tavā dzīvē un kas Tev ir latviskā identitāte?

Dejoju tautas dejas jau no sākumskolas gadiem. Vecāki ir stāstījuši, ka jau pavisam agrā bērnībā mani neviens nav varējis atraut no televizora, kad esot rādīti Deju svētku koncerti. Tautastērps ir liela daļa no tautas dejas, tāpēc tas ar mani ir “saaudzis” tāpat kā tautas deja. Uzvelkot tautastērpu, mani pārņem patriotiskas sajūtas, es izjūtu latviešu spēku, bet tajā pašā laikā jūtos arī ļoti sievišķīgi un skaisti. Tautastērps arī ir liela daļa no manas latviskās identitātes. Šobrīd man pašai vēl nav savs tautastērps, bet ar laiku noteikti būs.

Kas Gundega Tev ir šodien un ko esi guvusi no korporācijas?

Šodien Gundega ir liela daļa no manas dzīves un ikdienas. Visi cilvēki, kas man ikdienā ir apkārt, jau zina, ka pirmdienas vakari man gandrīz vienmēr ir aizņemti, jo tad esmu korporācijā.

Gundega, tā ir māju sajūta, siltums un gaišums, ko sniedz cilvēki tajā. Tā ir arī vieta, kur augt un pilnveidoties kopā ar citiem.

Daudz jauna esmu uzzinājusi literārajos vakaros, kuri ir daudzveidīgi un ļauj paplašināt savu redzesloku dažādās jomās. Gundega man ir ļāvusi iepazīties ar dažādiem cilvēkiem un izveidot jaunas draudzības saites. Darbošanās Gundegā mani ir piespiedusi reizēm pārkāpt sev pāri un darīt lietas, ko varbūt ikdienā es nemaz neuzdrošinātos darīt, jo domāju, ka man nesanāk. Bet, izrādās, ka sanāk gan, tikai nevajag baidīties! Gundega palīdz pārvarēt šīs bailes un attīstīt sevi.

Kādas vērtības šobrīd jau esi sev paņēmusi no pieredzes korporācijā?

Laikam jau patiesi nebaidīties. Iet, darīt un uzdrošināties – tikai tā dzīvē var sasniegt savus mērķus. To esmu sapratusi ne tikai pildot meitenes pienākumus korporācijā, bet, galvenokārt, iepazīstot citas lieliskas un apbrīnojamas gundegas un viņu dzīvesstāstus. Ir jādara – ja neko nedarīsi, nekas arī nenotiks.

Kāds ir Tavs moto – šai dienai vai šim dzīves posmam?

Mans moto vienmēr ir bijis: “Ej dzīvē ar smaidu un neļauj pasaulei to izmainīt – ļauj, lai tavs smaids izmaina pasauli!” Pie tā arī mēģinu turēties. Protams, dzīve sniedz dažādus pārdzīvojumus un grūtus brīžus, bet es uzskatu, ka nekad nedrīkst pazaudēt smaidu, jo nekas nav neatrisināms!

Izmantotas A.Alkseres, E.Purēnas un I.Sproģes fotogrāfijas.

April 27, 2018 0 comment

Ikkatras jaunās gundegas pirmais atbalsta cilvēks ir viņas audzinātāja, kura pirmā iepazīstina jaunās studentes ar korporācijas Gundega tradīcijām, vēsturi, ikdienu un iespējām. Gundegu audzinātāja jau ar pieredzi šajā amatā ir filistre MARGARITA LĀŽE, kura pati savas gaitas korporācijā uzsāka 2010.gada rudens semestrī.

Kāda ir Margaritas ikdiena?

Steidzīga un piesātināta. Man ir laimējies piedzimt ģimenē, kas vienmēr atbalstīja manas aktivitātes jau no mazotnes – tie bija neskaitāmi interešu pulciņi, kas veicināja pašpārliecinātību, drosmi un arī organizatorisko prasmju attīstīšanu. Tāpēc, arī kļūstot pieaugušai, mierā vairs nevaru nosēdēt – kad ir brīvie vakari, tad šķiet, ka kaut kas nav izdarīts, kaut kas trūkst un sāc ilgoties pēc radošās burzmas.

Sevi raksturotu kā cilvēku-haosu sākuma stadijā.

Brīžiem pati nevaru izsekot savam domu gājienam, jo tie nereti izvēršas par auļojošiem domu zirgiem, un tad tik jāspēj tos arī kaut kādā veidā iegrožot, lai no visa tā būtu arī kāda jēga.

Kā Tu nonāci Gundegā un kas ietekmēja Tavu izvēli?

Mans ceļš uz Gundegu bija diezgan tiešs un bez apvedceļiem. Kādu laiku draudzene man jau bija stāstījusi par studenšu korporācijām un to, cik liels man būtu potenciāls sevi tajā attīstīt. Vienā neformālā pasākumā iepazinos ar vēl vairāk gundegām un interese pastiprinājās, jo nevarēju saprast, kā tā var būt – dažāda vecuma kategoriju meitenes un sievietes, no dažādām augstskolām, pilsētām, spēj uzturēt tik ciešu draudzību, tik aizrautīgi stāsta par kopīgiem pasākumiem, piedzīvojumiem. Un tā, ar fil!Sandras Grigorjevas gādību, nokļuvu savā pirmajā Studenšu viesošanās vakarā. Izvēle jau bija izdarīta, nākot uz to.

Paralēli ciešajām draudzības saitēm, mani ļoti uzrunāja arī organizācijas patriotisms un latviskā domāšana, kas man arī jau tika ieaudzināta ģimenē, un iesaistīšanās korporācijā tikai pastiprinātu šo nostāju un pārliecību.

Kādēļ korporāciju Gundega ieteiktu studentēm?

Kautrīgās meitenes korporācijas vide atraisa, savukārt valdonīgās un ļoti azartiskās – nomierina. Noteikti katra korporante šajā jautājumā vēlētos piebilst, ka Gundega dod arī ļoti vērtīgus kontaktus un pazīšanos ar izcilībām.

Korp! Gundega ir lieliska platforma radošiem eksperimentiem – Tu vari izmēģināt sevi vairākās jomās, pildot dažādus amatus: ja kādreiz ir bijusi interese pamēģināt, kā ir vadīt lielu organizāciju, būt tās reprezentatīvajai personai – Tevi gaida amats prezidijā, ieskats grāmatvedībā un finanšu lietās  – kasieres amats, radošām personām īsts izaicinājums ir rīkot literāros vakarus vai arī vadīt kantu (dziesmu) nodarbības.

Gundega iemāca arī brīvi komunicēt ar dažādu statusu cilvēkiem, iemāca, kā uzvesties sabiedrībā un saglabāt daudz vērtīgu tradīciju – ne tikai tautiskās, bet arī tās, kas saistītas ar etiķeti un uzvedības normām. Jā, varbūt kāda nodomās – cik vecmodīgi -, bet esmu pārliecināta, ka tās, kuras izvēlas būt daļa no Gundegas, vienmēr zinās, kā rīkoties, nokļūstot dažādās dzīves situācijās.

27330154_1758046047599000_1214393740_o

Kādai ir jābūt sievietei, kura vēlas būt gundega?

Sevišķi pirmajos semestros, esot meitenes statusā, – atvērtai pārmaiņām un spējīgai ieklausīties. Nokļūstot korporācijā, katra saskaras ar nelielu kultūršoku, ir jāpārformē domāšana un jālauž arī sava veida stereotipi. Viņai ir jābūt arī mērķtiecīgai, ar vēlmi izzināt un līdzdarboties. Pieredze rāda, ka vislielākās grūtības iedzīvoties korporācijā ir meitenēm ar augstām ambīcijām, kuras kā prioritāti izvirza jautājumu – kas labs man par to būs un kā man atlīdzinās par iesaistīšanos? Man ļoti patīk vienas filistres radītais definējums par gundegām: sievietei, kura vēlas būt gundega, ir jābūt ar gundegām raksturīgo siltumu.

Tu daudzām studentēm jau vairāk kā gadu esi pirmais cilvēks, ar kuru viņām ir saskarsme korporācijā – kas ir tās vērtības un tradīcijas, ko centies nodot tālāk jaunajām gundegām?

Jau pārņemot amatu, man uzreiz bija skaidrs, ka meitenēs gribēšu attīstīt savstarpējo draudzību, godīgumu un cieņu pret sevi un citas darbu. Pārējās vērtības pakārtojas iepriekšminētajam. Uzskatu, ka, tikai stiprinot iekšējās draudzības saites, jūtoties kā komanda, meitenes iemācīsies to savstarpējo sadarbību, kas viņām būs tik ļoti svarīga, arī ieņemot amatus korporācijā un nākotnē vadot organizāciju. Reizēm par sevi pasmejos, ka esmu slinkākā audzinātāja, jo meitenēm daudz lieku pašām darīt, meklēt risinājumus problēmām un situācijām, protams, stingri paturot roku uz notikumu pulsa. Korporācijā neviena neiestājas pamatskolnieces statusā – visas ir pieaugušas, pašpietiekamas un patstāvīgas sievietes, kurām jāspēj uzņemties pienākumus un atbildēt par savu rīcību.

Kas Tev pašai Gundega ir šodien, pēc astoņiem korporācijā pavadītiem gadiem? 

Gundega man ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Iespējams audzinātājas amats ir tas, kas licis tik ļoti saaugt ar Gundegu un ar lielu atdevi būt iesaistītai visā notiekošajā. Reizēm būšana konventā ir arī kā sava veida patvērums – iespēja aizbēgt no rutīnas un ikdienas rūpēm, pārslēdzot domāšanu pavisam citā virzienā. Gundega man personīgajā izaugsmē galvenokārt ir devusi pieredzi, iespēju pilnveidot savas labākās rakstura īpašības, spēju savaldīties konfliktsituācijās. Savukārt, runājot par sadzīviskiem notikumiem, tā viennozīmīgi ir draudzība, kas neaprobežojas ar apsveikumu uzrakstīšanu sociālajos tīklos dzimšanas dienās,  beznosacījuma atbalsts un arī palīdzība neordinārās situācijās jebkurā diennakts laikā.

Rundales pils - Gundega - [2017.05.27.]-155

Kādas vērtības šobrīd jau esi paņēmusi savai dzīvei no pieredzes korporācijā?

Esmu kļuvusi godīgāka pret citiem un arī sevi, jo gundegām svarīgi būt godīgām.

Protams, arī uzvedības normas, kas sākotnēji šķita – kurš tad mūsdienās tā dara? -, ir kļuvušas pilnīgi pašsaprotamas. Korporācijas pieredze arī pastiprināja manu vēlešanos darboties, nedomājot par pašlabumu. Dziļi iespiedies arī vienas man tuvas Gundegas filistres teiktais par liekuļošanu un citu aprunāšanu: mēs tā nedarām, jo gundega ir akadēmiski izglītota, stāv pāri sīkām intrigām un nenolaidīsies tik zemu, lai runātu aiz citu mugurām.

Kāds ir Tavs moto – šai dienai, šim dzīves posmam?

Man jau kopš bērnības bija mīļš K.Skalbes citāts no “Kaķīša dzirnavām”: “Kāpēc vairot sāpes, labāk, lai vairojas prieks!” Un tā ir – mums vienmēr ir divas izvēles – par savām nebūšanām vari dusmoties, ieriebt citiem, un vari pagriezties un izdarīt ko labu, kas nereti ir pareizāks un arī vienīgais jēgpilnais risinājums.

Lai mēs dzīvotu mīlošā un labsirdīgā pasaulē, jāsāk pašiem ar sevi!

Katrai Latvijas augstskolu studentei ir iespēja satikt Margaritu korporācijas Gundega studenšu viesošanās vakaros šā gada 19., 26.februārī un 1.martā. Vairāk par 2018.gada pavasara uzņemšanu lasi šeit.

Bet arī Gundegas meitenēm ir savs viedoklis par sadarbību ar Margaritu un viņas darbību korporācijā audzinātājas amatā, jo tas ir visciešāk saistīts ar jauno studenšu pirmo semestru gaitām korporācijā. Filistre Margarita Lāže ir audzinātāja jau otro gadu un sagaida ikkatru studenti korporācijā, būdama gan atbalsts, gan pamudinājums jaunajām meitenēm. 

27479260_1758042800932658_1035646486_o

Margarita ir mūsu lielākais virzītājspēks – viņa mūs iedvesmo būt labākām, atbalsta un vienmēr uzslavē pēc labi padarīta darba. Bieži brīnos par to, cik daudz enerģijas un laika viņa velta korporācijai un tam, lai viss būtu perfekti līdz pēdējam sīkumam. (m! Elīna, 2.semestris korporācijā)

Ja godīgi, es pat nevaru iedomāties, kā tas iespējams, ka ir bijusi arī cita audzinātāja. Margaritas personībai, manuprāt, tas ir ļoti atbilstošs pienākums. Man jau organiski ir radies pozitīvs priekšstats par Margaritu kā labā nozīmē stingru un principiālu, labi organizētu, zinošu, idejām bagātu cilvēku, kuram, kā šķiet, vienmēr ir plāns “B” jebkurai situācijai. Kā arī atzinība Margaritai par to, ka viņa ir vienmēr pieejama, atbild gaismas ātrumā un sniedz arī padomu vai ideju, ja tāda ir nepieciešama. (m! Paula, 2.semestris korporācijā)

Margarita galvenokārt mūs iedvesmo ar savu šķietami neizsīkstošo enerģiju un pozitīvismu, kas mūs paceļ virsotnēs. Viņa vienmēr mums tic, pat ja mēs pašas šo ticību sev esam nedaudz pazaudējušas. Kopā ar mūsu lielisko audzinātāju esam gāzušas kalnus un zinu, ka gāzīsim vēl ne vienu vien! (m! Zane, 3.semestris korporācijā; par Zanes pieredzi korporācijā lasi šeit)

Margarita ir spēcīga personība, karstasinīga latgaliete, gādīga mamma un lieliska draudzene. Ar ļoti lielu gribasspēku un vēlmi darīt vienmēr var panākt, ka ir laiks un iespēja – Margarita tam ir izcils pierādījums. (m! Ginta, 3.semestris korporācijā; par Gintas pieredzi korporācijā lasi šeit)

Margarita it ne tikai izcila audzinātāja, bet arī izcila mamma. Neskatoties uz to, ka viņa nav mūsu bioloģiskā mamma, ir sajūta, ka viņa mūs, visas meitenes, uztver kā savas meitas, un tā arī mūs audzina – kā savus pašas bērnus -, vadot cauri savai pieredzei dzīves laikā un mācot mums nepieļaut viņas kļūdas. Viņa kā mamma par mums gādā un mūs sargā. Margarita ir daudz, daudz vairāk kā tikai audzinātāja. (m! Madara, 4.semestris korporācijā)

IMG_20170402_150903

Margaritas siltais smaids sagaidīja jau pirmajos viesu vakaros, kas uzreiz radīja mājīguma un pieņemtības sajūtu. Šis smaids un pozitīvisms ir turpinājis sildīt arī turpmākos semestros. Audzinātāja nav tikai amats, noteikti ne Margaritai – viņa ir draugs, atbalsts un gudrs padoms gan korporācijas jautājumos, gan privātās lietās. Lai arī Margaritu pazīstu tikai vairāk kā gadu, viņa jau man ir kļuvusi ļoti tuvs cilvēks, pie kura vērsties, kad sirsniņa sāp, kad grūti pieņemt lēmumu vai kad prieks iet pāri malām. Cilvēks, ar kuru dalīties, no kura mācīties un ko mīļot no visas sirds. (m! Alīna, 4.semestris korporācijā)

Kopš Margarita un Madara (audz!subst!) ir audzinātājas, esam bijušas iedvesmotas darīt, uzdrīkstēties uz nedaudz trakākām lietām un pieņemt dažādus izaicinājumus, panākot 1000% rezultātu. Esam komanda ar lielo burtu. Ja kaut kas tiek prasīts, palūgts vai citādi, tad saorganizējamies ļoti ātri. Mūsu audzinātājas ir supercilvēki, un mēs viņas patiesi mīlam. (m!Rūta, 5.semestris korporācijā)

* Izmantotas Agritas Alkšeres veidotās un Margaritas Lāžes personīgā arhīva fotogrāfijas. 

January 25, 2018 0 comment

Studenšu korporācija “Gundega” vienmēr tur godā un cieņā Latvijas nacionālās un latviešu etniskās vērtības un tradīcijas. Komiltone DĀRTA APSĪTE jau 2014.gada pavasara semestrī, kad tika uzņemta korporācijā, apliecināja savu radošumu un latviešu vērtību izkopšanu gan savā ikdienā, gan ģimenē, gan korporācijas pasākumos – daudzus no tiem papildinot ar mūziku un dziesmām. 

Kāda ir Dārta savā ikdienā?

Dārta ikdienā ir vienmēr kustībā, vienmēr radīt griboša. Mani iedvesmo skaista vide, skaisti vārdi un īstums. To visu cenšos apvienot visur, kur eju – ikdienā, mājās, darbā.

Kāds bija Tavs ceļš uz Gundegu? 

Ar Gundegu iepazinos  pavisam nejauši. Kad mācījos augstskolā, tika izvēlēts viens no pirmkursniekiem, kurš teiks uzrunu Aristoteļa svētkos Doma laukumā. Sanāca tā, ka es tiku izvēlēta. Un, kā jau ierasts, Doma laukumā jaunos studentus sveic arī studentu un studenšu korporācijas. Tur mani noskatīja un uzrunāja – un tā  kļuvu par gundegu.

Kādi ir ieguvumi studentēm no korporācijas Gundega?

Korporācija ir laba vieta, kur sevi realizēt gan studiju laikā, gan pēc tām. Tā ir vieta, kur tiek dibināti ļoti daudz un dažādi kontakti, draudzības. Studiju laikā korporācija noteikti ir tā, kas Tev ļauj iejusties Rīgas dzīvē, ja neesi rīdzinieks. Tā atbalsta un Tev uzreiz ir saujiņa draugu, kura palīdzēs jebkurā situācijā.

Rundales pils - Gundega - [2017.05.27.]-97

Kādai ir jābūt sievietei, kura vēlas būt gundega?

Viņai ir jābūt ar stipru mugurkaulu jebkurā situācijā un staltu stāju jebkuros lēmumos.

Gundegas pārvērš visu neglīto skaistajā. Topošajai gundegai ir jābūt pašpietiekamai, ar vēlmi radīt. Patiesai.

Kas Gundega Tev ir šodien?

Gundega šobrīd ir vieta, kur realizēties. Satikties. Katru dienu mācīties ko jaunu. Ieguvums korporācijā viennozīmīgi ir kontakti. Un pāri visam – liela draudzība.

Viens no korporācijas mērķiem ir izkopt un saglabāt latviskumu. Tu papildu korporācijai darbojies dažādās organizācijās ar līdzīgu, latviskuma izkopšanas, mērķi. 

Es nekad neesmu uzskatījusi, ka latviskums man ir kaut kas tāds, kas var pagaist. Kas būtu īpaši jāizkopj. Man vienmēr ir licies pašsaprotami, ka esmu latviete.

Caur katru manu šūnu plūst mans latviskums. Es tajā dzīvoju jau kopš dzimšanas.

Mana dzīves pārliecība sakņojas latviskajā dzīvesziņā, mūsu dabas procesos. Ikdienā dziedu folkloras kopā “Skandinieki”, dejoju tautas deju ansamblī “Līgo”, darbojos Vispasaules latviešu jaunatnes seminārā 2×2, kā arī daudz citās vietās. Bet es neteiktu, ka to daru, lai izkoptu savu latviskumu, tieši otrādi – es to daru, lai dotu to tālāk

Rundales pils - Gundega - [2017.05.27.]-85

Kādas vērtības jau šobrīd esi paņēmusi no pieredzes korporācijā?

To, ka būt dāmai nenozīmē būt bezpalīdzīgai. Nāk prātā arī uzreiz tautasdziesma:

Turi, priede, savas skujas,

tu vairs citas nedabūs’.

Turi, meitiņ, godu savu,

tu vairs cita nedabūs.

Kāds ir Tavs šī brīža moto?

Vislabāk savaldīt sievieti var ar šokolādi – to noderīgi zināt arī sevis savaldīšanai. Svētki ir jāsvin! Tas piedod dzīvei vieglumu un skaistumu. Un vispār – dzīvojiet viegli un nesarežģījiet lietas. Ja jūtat, ka nāk virsū lielie sarežģījuma viļņi, labāk ieēst kādu kompetīti!

October 3, 2017 0 comment

Filistre SANDRA GRIGORJEVA tika uzņemta korporācijā 2008.gada rudens semestrī. Šajā laikā bijusi gan korporācijas prezidijā, gan citos amatos, piedalījusies korporācijas jubileju un Baltijas Tautu komerša darba grupās. Kopš kļūšanas par gundegu Sandra ir apprecējusies, audzina dēlu un meitiņu, bet gan ģimenes dzīvē, gan ikdienā vienmēr tur cieņā korporācijas un latviskās vērtības. 

Tu esi viena no retajām gundegām, kura gandrīz katru semestri saņem pateicību no prezidija un Filistru biedrības par ieguldījumu un aktivitāti ārpus savu korporācijas amatu pienākumiem. Bet kas ir Sandra ikdienā, mājās darbā?

Esmu radoša personība, kas ikdienā strādā sabiedrisko attiecību jomā. Mans darbs saistīts ar sabiedrības izglītošanu tūrisma nozarē. Mani interesē kultūrvēsture un māksla, taču mana sirdslieta ir žurnālistika un tekstu gatavošana. Paralēli tam esmu laba sieva un mamma diviem bērniem. Man patīk fotografēt un taisīt ģimenes fotoalbumus. Nozīmīga loma ģimenes sabiedriskajās aktivitātēs ir arī studenšu un studentu korporācijām, jo abi ar vīru esam korporanti un mūsu dzīve rit ciešā saistībā ar šo aspektu. Abi daudz esam darījuši, lai popularizētu Jelgavas korporācijas, piesaistītu jaunus biedrus un celtu korporāciju atpazīstamību.

Kāds bija Tavs ceļš uz Gundegu?

Es studēju Jelgavā, kur studenšu korporāciju nebija un par korporācijām pat nebiju īsti dzirdējusi. Bakalaura studiju laikā manā draugu kompānijā daži puiši piederēja pie studentu korporācijas. Viņi bieži bija aizņemti korporācijā – dežūras, pasākumu organizēšana, dīvainu tradīciju pildīšana, alus dzeršana ar īpašām tradīcijām. Tajā laikā man tas likās ļoti dīvaini un nesaprotami. Pēc kāda laika Studentu pašpārvaldē iepazinos ar savu nākamo vīru, kurš tajā laikā citā studentu korporācijā bija oldermanis – veda fukšus uz operu, audzināja un pieskatīja. Viņš mani iepazīstināja ar korporāciju sabiedrības skaisto, ārišķīgo pusi – operas apmeklēšana, Kalpaka balle, Teātra festivāls, dāmu vakari, korporantu kāzas, sporta spēles, deju stundas. Tas, protams, mani apbūra un draugs mani pamudināja iestāties studenšu korporācijā.

Kāpēc tieši Gundega?

Atvēru spk.lv mājaslapu un nolēmu, ka izvēlēšos korporāciju pēc krāsām. Man ļoti patika S!K! Līga krāsas, bet toreiz Līga bija slēgta un arī diez vai mani būtu uzņēmušas, jo nestudēju mūziku. Biju nonākusi strupceļā un mans draugs teica, ka viņa korporācijas biedri ārpus Latvijas ir precējušies ar gundegām, ka es noteikti varētu saņemt ieteikumu, lai mani uzņemtu Gundegā. Savukārt LLU studentu žurnālā “Plēsums” izlasīju ķīmijas pasniedzējas, fil! Baibas Ozolas rakstu par studenšu korporācijām un nolēmu aiziet ar viņu iepazīties un aprunāties par šo jautājumu. Izrādījās, ka viņa ir gundega. Neatminos vairs pašu sarunu, bet viņa mani iedrošināja iet uz viesu vakariem jebkurā studenšu korporācijā. Piezvanīju Gundegas tā laika audzinātājai fil! Lienai Bundulei un pieteicos uz viesu vakariem. Viesu vakari bija par smagām tēmām, bet tā kā es biju pārņemta ar domu par iestāšanos, tas mani nebaidīja. Pat braukāšana katru pirmdienu un trešdienu no Jelgavas mani nebaidīja. Tolaik biju vienīgā meitene-jelgavniece un ceļu ikreiz mēroju vienatnē, mājās pārrodoties ar pēdējo sabiedrisko transportu ap pusnakti. Tā kā ar draugu plānojām precēties, tad, protams, biju jau izsapņojusi sev kāzu godasardzi, kur būtu korporāciju pārstāvji gan līgavainim, gan man. Tāpēc mans mērķis bija ātra krāsu iegūšana. Tomēr korporācijas un  fukšu dzīve mani tā pārņēma, ka drīz vien domāju, kā varētu izvairīties no ātras krāsu saņemšanas un ilgāk pafuksēt. Tas bija ļoti košs laiks.5

Kādēļ korporāciju Gundega ieteiktu studentēm?

Gundega ir otra vecākā studenšu korporācija Latvijā ar vairāk kā 90 gadu ilgu vēsturi un  tradīcijām. Mēs esam liels Konvents. Arī tagad, skatoties un zinot citu korporāciju skaitlisko sastāvu un dažādību, nedomājot atkal kļūtu par gundegu.

Korporācija ir vieta, kur iegūt milzīgu pieredzi turpmākai dzīvei, izzināt, pierādīt, izglītot un izkopt sevi, izveidot jaunas draudzības saites.

Jaunai studentei tā ir ļoti laba iespēja būt izglītotā sabiedrībā un redzēt pasauli plašāk kā citiem studentiem. Tomēr visam pāri ir korporatīvās saites. Es to saucu par trikolora spēku. Kļūstot par korporantu, iegūsti iespēju būt vienam no 2000 cilvēku lielas buršu saimes. Piezvanot un stādoties priekšā kā korporants kādam no viņiem, varēsi saņemt laipnu atbildi un atsaucību. Tu nekad nezini, kad šīs saites noderēs – vai tie būs veiksmīgāki darba meklējumi, lētāka cena par pakalpojumiem, labs padoms vai ieteikts speciālists. Man ļoti bieži dzīvē ir noderējis šis trikolora spēks, un parasti tas notiek visnegaidītākajā brīdī un tas ir ļoti patīkami. Domāju, ka katrai gundegai ir kāds labs piemērs šajā jomā minams. 

Kādai ir jābūt sievietei, kura vēlas būt gundega?

Par gundegu var kļūt jebkura nacionāli domājoša latviete, kura studē kādā no Latvijas augstskolām. Tomēr gribētos redzēt mūsu Konventā jaunāko kursu studentes, kuras ir gudras,  augt gribošas, entuziastiskas, kā arī neatlaidīgas, jo  korporācijas dzīve prasa gana daudz laika un arī zināmu pacietību.

Kas Gundega Tev ir šodien?

Gundegas krāsas – zaļš, zils, sudrabs jau teju desmit gadus ir daļa no manas identitātes. Es ļoti lepojos, ka esmu gundega, ka esmu korporante. Gundega man ir krāsainākās atmiņas par fukšu dzīvi un ļoti vērtīga pieredze no laika, kad pildīju amatus prezidijā.

Gundega man ir vieta, kur vienmēr dzirdami meiteņu smiekli un smaržo tikko vārtītas tējas smarža, vienmēr esi gaidīta un laipni uzņemta.

Gundega ir mainīga, un tas tajā arī ir visinteresantākais – arvien jauni cilvēki un jauni piedzīvojumi.

Ko Tev ir devusi korporācija?

Piederības sajūta un daudz labu draugu. Arī manas ģimenes draugu loks pamazām pārvērties, kur lielākā daļa ir tieši burši. Tas, laikam, nozīmē, ka esam atraduši domubiedrus, ar ko ir interesanti gan korporācijā, gan ārpus tās. Daudzi gadi korporācijā man ir devuši pārliecību, ka īstas draudzības, kad vari paļauties uz otru, dzimst tieši korporācijā. Par to esmu pārliecinājusies vairākkārt – kad man bijusi vajadzīga palīdzība, atsaukušās tieši māsas gundegas. Es teiktu, ka tā ir beznosacījumu draudzība, jo korporācija ir cita līmeņa saistības un attiecības.

Kas ir bijuši lielākie izaicinājumi un ieguvumi, esot dažādos korporācijas amatos?

Mans pirmais amats bija sekretāre. Tas bija liels gods, ka uzreiz pēc krāsu saņemšanas mani kā jauno krāsnesi ievēlēja prezidijā. Biju ļoti pagodināta. Pēcāk biju viceseniore un varēju kļūt arī par S!P!K! prezidija locekli, bet tā kā devos bērna kopšanas atvaļinājumā, tad šī karjera atkrita. Tomēr laikā, kad Gundega prezidēja S!P!K!, biju S!P!K! audzinātāja. Tas bija izaicinoši un  ļoti interesanti, kad padomus lūdza citu Konventu pārstāvji. Man ļoti žēl, ka nebija iespējas kļūt par Gundegas seniori, varbūt pārāk ātri filistrējos, bet negribēju būt neaktīva komiltone, tāpēc sev šo iespēju liedzu. Savukārt esot mājās ar bērniņu, sapratu, ka labprāt pildītu kādu amatu attālināti. Kļuvu par biogrāfi, pēcāk par vēsturnieci.

Es katrā amatā esmu centusies radīt kādu novitāti, kas būtu vērtīga un jēgpilna.

Domāju, tāpēc arī esmu bijusi pamanāma, bet tas nav bijis pašmērķis – tas man sanāk dabiski. Tā, piemēram, kā biogrāfe sāku gundegām puķaino apsveikumu vietā sūtīt gleznu reprodukciju attēlus ar aprakstiem. Kā vēsturniece sagatavoju materiālu par Auroras un Gundegas vēsturiskajām saitēm un izveidoju mūsu goda filistru piemiņas fotosienu. Arī fotosiena mūsu C!Q! koridorā ir mana ideja. Pārņēmu Gundegas Vēstneša gatavošanu, jo avīžu, tekstu veidošana ir mana sirdslieta. Iestājoties korporācijā, iesaistījos arī žurnāla “Universitas” redakcijas darbā.  

Faktiski es novēlu katrai gundegai atrast kādu rūpi Konventā vai saistībā ar korporāciju, ko uzņemties kā savu.

Mums ir vairāki labi piemēri un gundegas, kas ārpus amatiem uzņēmušās pienākumus, kas korporācijai ir būtiski un nes gundegu labo vārdu ārpus mūsu Konventa. Arī es, lai gan Konventā parādos reti, rūpējos par atsevišķām lietām, kas man ļauj saglabāt gan saiti ar korporāciju, gan dod manu pienesumu.

Jaunâ Studenta svçtki (Aristoteïa svçtki) '2011 Doma Laukumâ.Kādas vērtības šobrīd jau esi paņēmusi savai dzīvei no pieredzes korporācijā?

Korporācijā iestājos kā maģistrante un kā personība, domāju, jau biju noformējusies, tomēr korporācija man lika vairāk aizdomāties par patriotismu, to, kā pieminēt 11.novembri, kā svinēt 18.novembri, 4.maiju. Lai arī nāku no latviskas ģimenes, tomēr pieredzi atzīmēt šos svētkus guvu tieši korporācijā. Arī tagad priecājos, ka korporācijās atzīmējam Baltā galdauta svētkus un ka mani bērni jau no bērna kājas izjūt, ko nozīmē piederēt pie akadēmiskas mūža organizācijas un būt patriotam. Iestājoties korporācijā, uzzināju vairāk arī par savām saknēm, jo, kā izrādās, mans vectēvs piederēja pie studentu organizācijas Zemigalija. Par to man vecāki nekad nebija stāstījuši, nebija tam iemesla, bet kad kļuvu par korporanti, uzzināju šo faktu un sāku interesēties, kas tā par organizāciju un kas bijis mans vectēvs, kāds bija viņa liktenis.

Satiec Sandru I viesu vakarā 18.septembrī plkst. 19.00. Vairāk informācija: Uzņemšana 2017.gada rudens semestrī

Foto: no S.Grigorjevas personīgā arhīva

 

August 22, 2017 0 comment