100 gadi – nav viegli novērtēt, vai šāda pieredze organizācijai ir daudz, bet maz tas noteikti nav. Korp! Gundega 100gade pienāca strauji, bet gaidas un svētku nojausmas pavēra iespējas pārdefinēt, saprast un ieklausīties, kas katrai pašai ir Gundega.
Apkopojumā – gundegu vēstules svētku gaidīšanas laikā.
“1923. gada 29. novembrī 24 jaunas, inteliģentas sievietes, ar degsmi acīs un ambīcijām par sievietes lomu sabiedrībā dibināja studenšu korporāciju Gundega. Organizāciju, kura šogad atzīmēs 100. pastāvēšanas gadadienu. Atbildi uz jautājumu, vai kāda no dibinātājām toreiz varēja iedomāties, ka šī organizācija sasniegs tik cienījamu “vecumu” mēs, visticamāk, neatradīsim. Tomēr organizācijas ilgstoša
pastāvēšana parāda mums, ka tās mērķi un vērtības mūsdienās ir tieši tikpat aktuāli un svarīgi, kā toreiz 1923. gadā. Ja tā nebūtu, tad mūsu rindas no 24 jaunietēm, kas tobrīd vēl nenojauta organizācijas attīstības virzienu, nebūtu augušas līdz pat vairāk nekā 150 gudrām sievietēm – katrai tik dažādai gan savā profesionālajā, gan privātajā dzīvē, bet vienotām – korporācijā Gundega. Ne velti Gundega vieno personības, kas ir gan kā kalnu upe – spēcīga, strauja un mainīga –, gan kā sidrabstrautiņš – neievērots veido lielas upes, tiecoties pretim okeānam [Gundegu raksti, 2013., 32.lpp.]”Simbolisks šogad arī gundegas meiteņu skaits – 24. Tikpat enerģiskas, un uz izaugsmi vērstas kā 24 gundegas dibinātājas. Šis skaitlis lai paliek mums atmiņā kā pamats zem kājām, lai mēs spētu turēties pie savām saknēm un nekad tās neaizmirst. Lūkosimies ar jaunu dvesmu zilajās tālēs – pretī organizācijas nākamajiem simts gadiem. Tomēr bez darba to paveikt nav iespējams – darīsim to cītīgi, bet klusi – ar saviem darbiem nelielīsimies, bet roku rokā, vienotas iesim uz priekšu, jaunā simtgadē.
Fil! Alise Zalcmane, 2023.gada martā
Sveikas, gundegas, martā!
fil! baiba ozola, 2023.gada martā
Marts man ir īpašs mēnesis, tāpēc gremdējos pārdomās par martu – pirmo pavasara mēnesi, kuram nosaukums esot dots par godu kara Dievam Marsam. Tik ļoti gribas zināt, kas notika Latvijā martā tieši pirms 100 gadiem! Nolemju iekāpt laika mašīnā, ieslēgt atpakaļgaitu un aiziet!
Pirmais, ko satieku, ir mana ģimene. Manai mammiņai, vēlākajai Gundegas filistrei Ņinai Ozolai, ir tikai pieci gadiņi, viņa aizrautīgi spēlējas ar lellēm un domas par iepazīšanos ar mani pēc nieka ceturtdaļgadsimta pat vēl gaisā nevirmo.
Lai uzzinātu, kas 1923.gada martā notika Latvijā, atrodu un uzšķiru populāro avīzi “Jaunākās ziņas”. Tā kā avīze vēl ir drukāta vecajā drukā, lai atrastu interesantākās ziņas un rakstus, nedaudz vairāk jāpiepūlas.
Aktuālākais:
1. Ministru kabinets pieņēmis valsts budžetu. Cita starpā pamanu, ka Nacionālajai operai paredzēti 300 000 latu, Dailes teātrim 30 000 latu, bet Rundāles pils remontam 80 000 latu.
2. Valdība pieņem noteikumus par plūdu briesmu novēršanu un aizsardzības darbu organizēšanu plūdu laikā. Kur nu vēl aktuālāk!
3. 8.martā notiek Dainu tēva Krišjāņa Barona bēres Lielajos kapos.
4. Notiek piemiņas pasākumi sakarā ar mikrobiologa Luija Pastēra simto dzimšanas dienu.
5. Notiek gatavošanās Somijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas studentu konferencei Tērbatā, kurā apspriedīs ciešāku sakaru nodibināšanu starp šo valstu studentiem.
6. Senāts nosaka, ka turpmāk advokātiem tiesās jālieto tikai valsts valoda. Līdz tam apgabaltiesās varēja lietot arī krievu un vācu valodas;
7. Notiek Francijas un Krievijas tuvināšanās. Ir ziņas, ka Francija ir gatava atzīt Krievijas valdību un noslēgt ar to līgumu.
Kā redzat, nav nekā jauna šai pasaulē…
Bet, kas notika studentu korporāciju jomā? Latvijā darbojas 10 studentu korporācijas un jau vairāk nekā gadu ir nodibināta pirmā studenšu korporācija Daugaviete. Vai kaut kur salto marta nakšu zvaigžņu kopā jau redzami Gundegas trikolors un Gundegas 24 aizrautīgās dibinātājas? Kas zina… Bet 1923.gada marta avīzē “Students” lasāms uzsaukums: “Pierādīsim, ka mūsos ir vienība un spēks!”
Pēc astoņiem mēnešiem 24 idejām bagātas, darbīgas LU studentes, dibinot studenšu korporāciju Gundega, to pierādīja. Varošas un draudzīgas sagaidīsim mūsu nozīmīgo jubileju!
Vēl atlikuši septiņi mēneši līdz mūsu skaistajai jubilejai… vai Tu jau to jūti? Vai gatavojies? Vai reizēm iztēlojies, kā tas būs? Tagad, kad daudz kas jau kļuvis skaidrāks un pasākumi nav vairs vien silueti miglā, manuprāt, pavisam viegli ir iztēloties! Katrā ziņā, es jau to daru… katru reizi, braucot gar ieplānotajām norises vietām, jau redzu mūs tur – smaidīgas, saposušās, mazliet uztraukušās, mazliet neveiklas, sagaidot viesus, rosīgas, smejoties, krāsojot lūpas, fotografējoties, piekārtojot lentas, cēli ejam polonēzē, našķējoties, griežoties dejā, sagaidot 100gadi, dziedot “Rožu ziedu” un stingri saspiežam plaukstas pēc tās.
Fil! Linda Auziņa, 2023.gada aprīlī
Ir palicis tikai pusgads līdz mūsu skaistajiem simtgades svētkiem. Pusgads, lai gatavotos un plānotu ne vien mūsu un Latvijas svētku mēneša novembra notikumus, bet arī lai pārdomātu korporācijas lomu savā ikdienā, kā arī, lai pie sevis novērtētu, kāda izskatīsies Gundegas nākamā simtgade. Akadēmiskai organizācijai maijs ir ļoti būtisks gada laiks – tas ir brīdis, kad pielikt punktu akadēmiskajiem mācību darbiem, nokārtot vai sagatavoties eksāmeniem jūnijā, baudīt patīkamo padarītā darba sajūtu, kā arī, lai plānotu studiju turpināšanu vai, varbūt, soļa speršanu pa karjeras kāpnēm tagad, kad iegūts akadēmiskais grāds. Daudzām gundegām šī ir diena, kad viņu atvases pabeidz mācību gadu un nākas apjaust, cik ātri skrien laiks un cik drīz jaunieši paši varēs spert kāju studentu un studenšu korporāciju rindās. Daudzas gundegas pašas vada studiju darbus un ar gandarījumu var nolūkoties savu studentu veikumā, akadēmiskā gada griezumā. Maijs ir arī manas vecvecmāmiņas, vienas no Gundegas dibinātājas, Alīdes Cerbules Grīnas mēnesis. Galu galā, tieši viņas pēdās sekojot, esmu nonākusi te, lai gatavotos svinēt Gundegas svētkus kopā ar jums. 6.maijā viņa svinēja dzimšanas dienu, bet šodien, 31. maijā, Alīdas svin vārdadienu. Domājot par viņu un to, ko šodien jums rakstīšu, aizdomājos par to, ko gan Alīde, gan pārējās Gundegas aizsācējas domātu un teiktu par mums šodien. Grūti spriest, uzdodot sev šādu jautājumu, taču viens ir skaidrs – mēs esam patiesi akadēmiski spēcīgas sievietes un par to mūsu dibinātājas no sirds lepotos, un par to jālepojas mums pašām. Es esmu ļoti laimīga, ka pār mani spīd veiksmes zvaigzne – dzīvot tieši šodien, kad sievietēm ir iespējas sasniegt to, ko sasniegušas man apkārt esošās gundegas. Izcilas ārstes, zinātnieces, pasniedzējas, vēsturnieces, uzņēmējas un citu arodu pārstāves, kuras iemieso to, kādēļ Gundega tika izveidota un kādēļ tā vēl aizvien plaukst un zeļ. Novērtēsim savas iespējas, savu darbu, tiecoties uz augšu un Gundegu sev līdzi ceļot! Gundegas simtgade ir mūsu visu svētki – pavadīsim šo pusgadu ikdienā, piedomājot par mūsu dibinātājām un mūsu vietu viņu izlolotās korporācijas mērķu sasniegšanā! Lai dzīvo, zaļo, plaukst, korp! Gundega mūžu mūžos!”
Com! Anna Pētersone, 2023.gada maijā
Sveika, mīļā māsa gundega! Kā Tev klājas? Kopš mūsu pēdējās tikšanās ir pagājuši aptuveni divi mēneši un no Tevis nav nekādu ziņu. Droši vien stāstīsi par sociālajiem tīkliem un savu atainoto dzīvi tajos. Tomēr, manuprāt, nav nekā sirdi sildošāka par vēstuli vai, vēl labāk, tikšanos.
Fil! Ieva Kozlovska, 2023.gada jūlijā
Vai Tev šajā laikā ir sanācis kaut pavisam nedaudz apvaldīt mežonīgo dzīves skrējienu un uz brīdi apstāties? Vai esi agrā jūlija rītā dziļi jo dziļi ieelpojusi Latvijas dabas gaisu un ar ziņkāri un, iespējams nedaudz miegaini, pavērusies apkārt, sajūtot vēja pieskārienu vaigam, izbaudot pirmo saulstaru siltos, bet vēl nedrošos glāstus, un ieklausījusies putnu dzīvespriecīgajos un pārdrošajos treļļos? Vēl pavisam nesen, jūlija sākumā, raibo taureņu pārdrošie tango priecēja acis. Liepās sanēt sanēja un zumēt zumēja bišu stāsti un leģendas, bet liepu kaislā smarža lika elpai aizrauties. Savukārt XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki sniedza baudu dvēselei, ietinot to siltu jo siltu, dzirkstošu emociju guņu seģenēs, demonstrējot latvju tautas mūžīgā dzinēja varenību un ļaujot mums kopā doties augšup. Taču tad… Tad samirkšķināju acis un attapos jūlija pēdējā dienā. Manuprāt, arī šī diena ir mūsu svētku diena. Svētku, jo dzīve ir jāsvin un šis ir mūsu 99.gada pēdējais jūlijs. Nākamie “jūliji” jau būs trīscipara zīmē. Vai Tu jau zini, kas būs tas, ko vēlēsies saglabāt no šīs svētku dienas, ievietojot to savā vasaras atmiņu un sajūtu dārgumu lādē? Ja neesi pārliecināta, tad esi drosmīga, tici sev un nešaubīgi sper soli uz priekšu nezināmajā! Tikai darbojoties ārpus ierastās komforta zonas, tiecoties uz zilajām tālēm, bet vienlaikus stingri sakņojoties dzimtajā zemē, mēs spēsim izaugt, lai vienmēr zaļotu, ziedētu un dotu augļus. Mīļā māsa, novēlu Tev šajā 99.gada vasaras pilnbrieda laikā vēl pagūt: karstā dienvidū iebrist labības laukā, sajūtot labības vārpu smagumu un smaržu; izbaudīt saulrieta krāsu paletes un neizbīties saullēkta aukstuma; noklausīties sienāžu vakara koncertu un putnu agros rītu treļļus; dejot vasaras lietū (Tu taču zini – nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs!); sajust dabas spēka varenību, tā maģisko burvību uzkrājot šī gada atmiņu un sajūtu lādītē, lai Tu varētu dzirkstīt mūsu kopīgajos svētkos rudenī!
Rakstu šo vēstuli savā mīļākajā brīdī gadā – mirkli pirms jauna akadēmiskā gada sākuma, un jūtos, kā rakstītu to sev dārgai draudzenei. Vienmēr 1. septembri esmu uzskatījusi par īsto jauno gadu, laikam tāpēc arī mans ceļš nekur tālu no izglītības nav aizvedis. Šodien, veltot vēstuli pēdējiem mēnešiem, kas vēl ir priekšā, gaidot mūsu 100 gadu jubilejas nozīmīgākos pasākumus, vēlos dalīties ar trim domām, kas man šķiet īpaši svarīgas šajā laikā. Runāšu par akadēmiskumu, laika ritumu mūsu dzīvēs un Gundegas mērķiem.
Fil! Māra Arāja, 2023.gada augustā
Kāpēc akadēmiskums? Ļoti novērtēju akadēmisko vidi – intelektuālu, atvērtu jaunām idejām un vienmēr gatavu jautājumiem. Patiesībā, tieši tāda manā ieskatā ir arī vide Gundegā, un arī personības attīstības
process ir līdzīgs. Pieņemot komāna eksāmenus, vienmēr iztirpinu jauntautietes līdz tam, lai vārds “akadēmiska” izskan, jo tieši tas, manuprāt, raksturo mūsu garu, domas vērienu un nemitīgu gatavību jaunām zināšanām. Un tā ir brīnišķīga vide, ko man ir patiess prieks sajust katru reizi, kad satiekas vismaz divas gundegas – iedomājieties, kāds spēks būs gaisā, kad visas tiksimies Gundegas simtgades pasākumos!
Par laika ritumu. Cik interesanti mūsu dzīves saskaras savā starpā – visdažādākajās intensitātēs, biežumos un kvalitātē. Domāju, kā izskatītos vizualizācija, kur katrai no mums ir piešķirta sava krāsa un tad ar krāsainām līnijām zīmētu, kuros brīžos mūsu dzīve saskarās ar konventa dzīvi. Man tā būtu ļoti lauzta un dažāda – sākot ar aktīvākās meitenes statusu kādā no pirmajiem semestriem Gundegā, tad pavisam
attālinātos brīžos, kad rūpējos par kādu no saviem mazuļiem vai esmu aktīvās darba gaitās, tad dažkārtēji pieskārieni, kā tagad – strādājot Komāna komisijā, cenšoties atbalstīt Jubilejas darba grupu un ik pa laikam arī tiešām esot konventā. Es ceru, ka šis rudens semestris daudzām no mums būs tas, kurā tā dzīves līkne atkal pietuvosies konventam, cieši piespiedīsies un vēl ilgi turpinās savas gaitas kopā.
Visbeidzot par Gundegas mērķiem. Es katru reizi, gatavojoties komāna eksāmenam un pārlapojot komānu, domāju – kā var radīt tik precīzus, vienmēr aktuālus un, kā tagad moderni teikt – ilgtspējīgus mērķus. Tas ir apbrīnojams mūsu dibinātāju darbs.
Arvien tuvāk nāk mūsu mīļās un dārgās Gundegas 100. dzimšanas diena, kad sanāksim visas kopā un baudīsim šos skaistos svētkus, taču vispirms jāpasaka paldies mūsu korporācijas dibinātājām, kuras, apņēmības pilnas, pirms gadu simta sanāca kopā, dibināja šo organizāciju un lika pamatus mūsu konventa ikdienai. Gundega – tā ir organizācija, kuru daudzas no mums sauc par savām otrajām mājām, jo tur vienmēr kāds gaida, ir gatavs uzklausīt un atbalstīt. Tikpat liels paldies tām gundegām, kuras grūtos un tumšos laikos spēja saglabāt Gundegas liesmu arī svešumā, lai tā atkal varētu iedegties spoži mūsu dzimtenē un lai tieši šobrīd mēs varētu turpināt nest Gundegas vārdu tālāk. Un, protams, paldies katrai no jums, kas šo vēstuli lasa, jo bez jums nebūtu iespējams skats nākotnē – uz nākamajiem desmit, divdesmit un cerams arī simts gadiem. Katra no mums ir zobratiņš, kas palīdz darbināt konventa ikdienu un kurināt liesmiņu, lai ikdiena Gundegā būtu gaiša un, galvenokārt, sirds silta. Tāpēc, pirms kopā iesoļojam novembrī, aicinu pateikt paldies savām coeta māsām, konfukšiem, krāsu radiem, vai vienkārši mīļām gundegām par kopā būšanu ikdienā un svētkos!
Com! Anna Lūcija Lavrinoviča, 2023.gada oktobrī
Pulkstenis ir nositis divpadsmito stundu, un ir pienācis 29. novembris. Diena, ko satrauktām sirdīm ir gaidījusi ikviena gundega. Esam ceļā uz jaunas vēstures lappuses atvēršanu, sniedzot iespēju gundegām šodienā veidot pamatus nākamajiem simts gadiem. Mēs visas ar sirdsdegsmi un mīlestību pret savu mūža organizāciju esam kopā gājušas uz to, lai godam sagaidītu simtgades priekšvakaru. Tā diena, kad sanāksim kopā, satiekot gundegas, kas mērojušas tuvākus un tālākus ceļus, lai būtu kopā un atzīmētu šo mums visām tik svarīgo notikumu, ir pienākusi. Mēs varam būt pateicīgas Gundegas 24 dibinātājām, kuras izvirzīja mērķus un nosprauda devīzes, kam gundegas Latvijā un pasaulē seko vēl šodien. Tas mums atgādina, ka tikai ar nerimstošu darbu un ticību viena otrai mēs varam sasniegt arvien jaunas virsotnes, rādot piemēru nākamajām paaudzēm.
Fil! Alise Zalcmane, 2023.gada novembrī
Liesmai pāri roku sniedzam,
Solām draudzību vien’ otrai,
Solāmies uz augšu tiekties,
Gundegu sev līdzi celt.
Vivat crescat floreat Gundega in aeternum!
